Veģetārās pārmaiņas.
Tā īsti neatminu, ka blogā būtu gari un plaši stāstījis par savu gastronomisko īpatnību, ja nu vienīgi savulaik palaistajās un līdz manīm atnākušajās ķēdes vēstulēs par septiņām lietām (var palasīt šeiten) biju tādu faktu pieminējis.
Lieta tāda, ka lēnā garā rit trīspadsmitais gads, kopš esmu veģetārietis. Gari un plaši stāstīt par to, kā man gājis un ko ēdu pa šo laiku, netaisos, jo stipri šaubos, ka veģetārieša kulinārie piedzīvojumi varētu būt interesanta lasāmviela.
Labāk pastāstīšu, ka nu jau pāris mēnešus (laikam), vairāk vai mazāk aktīvi piedomāju, ka vajadzētu ēdienkartē šo to pamainīt. Ne gluži uzreiz ar nazi nogriezt sevī veģetārieti (pagaidām gaļa galīgi neprasās), bet kādu zivteli varētu iekļaut ēdienkartē. Kā teica Ērmanītis- vienu mazu, mīļu fišiņu. Tā, lai ir pārmaiņas. Tāpat pagaidām nav zināms uz cik ilgu laiku. Iepatiksies, tad turpināšu. Neiepatiksies- tad neko, skatīšos tālāk.
Man rokas nav sasietas- neesmu ne kādā fanātiskā kustībā iestājies, reliģiskā novirzienā vai sniedzis kādam svētus solījumus. Brīvs cilvēks, kurš var brīvi pārslēgt sevī gaļas ēšanas/neēšanas režīmus. Līdz ar to varu mierīgu sirdi izlemt un mainīt.
Var jau būt, ka rīt pat ir jāaizšauj uz zivju tirdziņu un jāiepērk kāda riba zaļivnaja.
Īsti nezinu vai ar šādu darbību (zivs ēšanu) es vēl būšu uzskatāms par veģetārieti (zinu, zinu, ka ir visādi smalki iedalījumi), bet tas viss pa lielam ir štrunts- galvenais ir ieklausīties savā puncī, lai zinātu kā tam pavēlēt.
Nē, veģetārietis tādā gadījumā Tu vairs nebūsi. Žēl. Zivju un tā.
Tev ir sajūta, ka trūkst kaut kā?
Nē, it kā nav trūkuma sajūtas. Vienkārši gribas kaut ko pamainīt.
Neesmu iedziļinājies tajos veģetāriešu dalījumos, bet vai nebija tā, ka ir kāds veģetārisma paveids, kuri pieļauj uzturā arī zivis?
Papildinājums:
Atradu-
Pescoveģetārisms — uzturs, kurā nav nekādas gaļas, izņemot zivis vai citus ūdens dzīvniekus
teorētiski un praktiski – tas vairs nav veģetārisms, bet tikai diētas paveids.
un vispār jau arī veģetārisms ir divkosīga diēta (ja ar to aizraujas kā ar ideju, reliģiju- neattiecas uz šo konkrēto gadījumu :) ), jo idejiskā līmenī mērķa ( dzīvnieku absolūtu neekspluatēšanu) sasniegšanu nodrošina tikai vegānisms.
Hmm, es veģetārismu neuzskatu par diētu (var jau būt, ka pēc gudrām grāmatām tā ir), bet gan par dzīvesveidu.
Ok, ja nu nobriedīšu līdz pārmaiņām, tad varēšu teikt, ka mana veģetārā karjera aprāvās pēc divpadsmit gadiem (ar astīti). Vai arī turpmāk saukšu sevi par pusveģetārieti :)
Arī veģetārisms pats par sevi, manuprāt, ir tika uztura veids – nekas cits specifisks bez nogalinātu būtņu neēšanas taču vairumu veģetāriešus nevieno.
Par idejisko veģetārismu un vegānismu taisnība, tomēr pārsvarā veģetārieši uzskata, ka viņu pozīcija ir ētiski konsekventa…
Arī veģetārisms pats par sevi, ir tika uztura veids – nekas cits specifisks bez nogalinātu būtņu neēšanas taču vairumu veģetāriešus nevieno – katram savi apsvērumi, savas robežas (olas/zivis/želatīns/ “vistas taču nav dzīvnieki” utt.).
Par idejisko veģetārismu un vegānismu piekrītu, tomēr parasti veģetārieši ir pārliecināti, ka viņu pozīcija ir ētiski konsekventa.
Katrā ziņā bez “birku karināšanas” sev ir vieglāk dzīvot, jo nav vairs pienākuma tās kādam attaisnot.
Pēdējais teikums ir ļoti precīzs.
Brāl, dari to!
Iedomājies – vielgli citrona sulā iemarinēts, nedaudz ar sāli un pipariņiem apbērts, uz grilla apcepts laša steika gabaliņš!!!
Pašai siekalas mutē saskrēja!!!!
Ko tur niekoties ar lasi. Labāk paņemt karsti kūpinātu foreli, glīti uzlikt uz šķīvja un piegriezt klāt svaigus zaļumus ar krāsnī ceptiem kartupeļiem. Un kāda glāze ar vīnium spirtium :)
Ja veģetārieši tā sakās mīlam mājlopus- kāpēc viņi apēd tiem visu pārtiku?
Bet ja nopietni- kāda nozīme nosaukumiem? Dzīvo kā jūti!
Sasmējos :)
Tā jau ir- nosaukumam nav nekāds vērtības, ja ir jādzīvo pretēji saviem uzskatiem.
es gan nesasmējos.
šausmīgi augstvērtīgs komentārs, paties. nu, ēd Fledis gaļu, ēd laimīgs, kāpēc glupības jāraksta
Tas (Fledis joks) jau nebija ļauni domāts (es ceru).
OMG!!! Skaidrs, ka nebija. Tas ir no tās pašas sērijas kā “es ļoti mīlu darbu…”. Šodien, piemēram, noēdu grūbu sautējumu ar dārzeņiem un sēņu mērci. Oi! Par sēnēm tak arī laikam bija aizdomas- augi vai dzīvnieki?
Sēnes nav ne augi ne dzīvnieki. Tās ir sporkāji, kas tālu nerāpo. Sporkājām ir nestipri nadziņi, tāpēc jo saudzīgi jāizturas pret kātiņiem, griežot sēnes.
Zinātnieki vēl nav līdz galam izpētījuši, vai sēnēm sāp, kad tās tiek grieztas, tāpēc jāēd ar apdomu.
Kā zinām – laime ir visu lietu līdzsvars.
aha, tipiskie asprātīgie normālie… :D