Pēdējos gados aukstāku laika ziņu neatņemama sastāvdaļa ir melnais ledus. Pāris dienas atpakaļ man nejauši paspruka sašutuma tvīts, ka laika reģi pazaudējuši vārdu ”atkala”. Manuprāt, ”atkala” ļoti labi parāda šos ziemīgos laikapstākļus, kad ir noledojuši gan ceļi, vadi, ietves un taciņas.
Pāris cilvēku gan mēģināja man norādīt, ka melnais ledus nav atkala. Deva [nepilnīgus] wikipēdijas rakstus. Teica, ka tie esot divi dažādi jēdzieni un divas dažādas dabas parādības. Vēl arī esot apledojums. Un laikam vēl kāds apzīmējums. Es gan protestēju, ka nav tāda jēdziena ”melnais ledus” un ka tā vienkārši ir vietējo šoferīšu folklora.
Lai nebūtu pārpratumu turpmāk, nolēmu pameklēt, kas ir melnais ledus un ar ko tas atšķiras no atkalas. Protams, atrast arī to laiku, kad šis ”melnais ledus” ienāca mūsu sarunvalodā. Jo, cik nu atceros, gadus desmit atpakaļ par to bija maza dzirdēšana (ja vispār bija).

Lai saprastu, jāķeras pie sākuma. Pie definīcijām. Un tādas ir vairākas.

Atkala.

Atkala — nokrišņu veids, kas veido ledus garozu uz zemes virsmas, dažādām būvēm, augiem. Rodas uz pāratdzesētas zemes, gaisa temperatūrai pazeminoties pēc atkušņa vai lietus, lietum vai smidzenim nonākot saskarē ar stipri atdzisušu virsmu, kā arī sasalstot mitram sniegam. Var veidoties pat vairākus desmitus mm bieza ledus garoza. Tā ir bīstama transportam un sakaru sistēmai. [Inese Ancāne, ”Dabas ģeogrāfija. Skaidrojošā vārdnīca”, Zvaigzne ABC, Rīga, 2000.].

Atkala — apledojums, kas izveidojas (uz zemes un priekšmetiem) aukstā laikā, kad līst lietus, vai, uznākot salam, pēc atkušņa; arī laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums. Uz ceļa ir apledojums. Uznāk, sākas apledojums. [atb.redaktore Dainuvīte Guļevska, ”Latviešu valodas vārdnīca”, Avots, Rīga, 1987.].

Atkala — 1.Plāna ledus kārta, kas izveidojas uz zemes un priekšmetiem, aukstā laikā līstot lietum vai pēc atkušņa uznākot salam. // Lietus, kas līst aukstā laikā un veido šādu apledojumu. 2.Laika apstākļi, kad rodas šāds apledojums. [tezaurs.lv]

Atkala — (arī ledus lietus, sasalstošs lietus) ir atmosfēras nokrišņu veids, kas izkrīt ledus gabaliņu vai lietus veidā. Pēc tam ūdens vai ledus piesalst pie zemes virsmas, koku zariem vai vadiem un veidojas apledojums. [wikipedia.org]

Atkala — atkala rodas, ja pēc silta laika uznāk aukstums. Laiks bij apmeties atkalā. Atkala- apledojumi no lietus ziemu. [K.Mīlenbahs un J.Endzelīns, ”Latviešu valodas vārdnīca”, Izglītības ministrija, 1923.-1925., Rīga.].

Atkala — [atkals, atkalas, atkālis, atkāle, apkala, apkāle, apkalis, uzkala, uzkalis, u.c.] 1.apledojums, kas rodas, sala laikā uznākot lietum; pliksals.- ”Apkala lijusi”; ”Ka leits lej i saļ, tod jir atkola.”; ”Atkuoļa laikā navar ni zyrgs, ni pats paīt, tuo sleid ka juokreit pi zemis.” 2.pēkšņš aukstums, kas uznāk pēc atkušņa; darb.v. ”apkalēt, apkalot”- pārklāties ar atkalu, ar ledu.- ”Apkalējis ceļš”. Daži šīs saknes vārdu izcelsmi skaidrojuši ar somugru valodām (piem., somiski ”kuolla”- nomirt), citi saskatījuši radniecību ar krievu ”koletj, okoletj”- salt, nosalt, kas savukārt it kā no ”kol”- miets. Sākotnējā nozīme tādā gadījumā- kļūt cietam kā miets. Tomēr daudzmaz droša etimoloģiska skaidrojuma nav. [Janīna Kursīte, ”Neakadēmiskā latviešu valodas vārdnīca jeb novadu vārdene”, Madris, Rīga, 2008.].

Apledojums

Apledojums — [meteoroloģijā] blīvs matēta vai caurspīdīga ledus slānis uz zemes virsmas vai priekšmetiem. Veidojas, pāratdzesētiem lietus pilieniem saskaroties ar augsnes virskārtu, augiem, dažādām būvēm. Jo intensīvāki un blīvāki ir nokrišņi, jo biezāka veidojas ledus kārta. Tā var sasniegt vairāku cm biezumu, tad kokiem lūst zari, tiek pārrauti vadi. Visbiežāk novērojams, kad gaisa temperatūra ir no 0 līdz –3, retāk zemākā temperatūrā. Latvijā veidojas ziemā, ieplūstot siltam jūras gaisam. Līdzenumu rajonos tā ir reta parādība. Apledojums veidojas arī uz lidmašīnu korpusiem, kad tās šķērso pārdzesētu nokrišņu joslu, un kuģiem, kad, tiem kuģojot polāros ūdeņos, pūš stiprs vējš un ūdens viļņojas. Intensīva apledojuma dēļ kuģis kļūst nestabils un var pat apgāzties. [Inese Ancāne, ”Dabas ģeogrāfija. Skaidrojošā vārdnīca”, Zvaigzne ABC, Rīga, 2000.].

Apledojums — Paveikta darbība, process, rezultāts – apledot; ledus kārta, kas klāj kādu virsmu. Pēc ceļa apledojuma braukšana kļuva grūtāka. Loga apledojums. Nodauzīt apledojumu no ragavu sliecēm. [atb.redaktore Dainuvīte Guļevska, ”Latviešu valodas vārdnīca”, Avots, Rīga, 1987.].

Apledot — pārklāties ar ledu. Ietve, kāpnes apledo. Apledojis kuģa klājs. Nokaisīt apledojošo asfaltu ar smiltīm. [atb.redaktore Dainuvīte Guļevska, ”Latviešu valodas vārdnīca”, Avots, Rīga, 1987.].

Apledojums — Ledus kārta, kas apklāj kādu virsmu. // Atkala. // Dabiskais ledus uz zemes virsmas. // Ledājs, kas pārklājis zemi ledus laikmetā. Apledojuma enerģija — sniega un ledus pieaugums gadā virs sniega robežas; ledāju (šļūdoņu) aktivitātes rādītājs. [tezaurs.lv]

Apledojums — ir ledus slānis uz zemes vai priekšmetu virsmas, kurš parasti veidojas ziemā vai rudenī pēc atkušņa aukstā laikā, kā arī slapja sniega vai lietus lāšu sasalšanas dēļ. [wikipedija.lv]

Melnais ledus latviski nav skaidrots. Nezinu vai drīkstu piedāvāt savu variantu, tāpēc mēģināšu to aprakstīt aplinkus.
Cik nu man izdevās atrast, jēdziens ”melnais ledus” nāk no Kanādas. Tur ūdenstilpes ziemā aizsalst ar blīvu un stingru ledus kārtu, kurā nav redzami gaisa burbulīši, tāpēc šī leduskārta ir kā nopulēts stikls, caur kuru var redzēt tumšos, melnos ezera ūdeņus.
Pamazām šis termins ”iepaticies” arī citām valstīm. Piemēram, Somijā ap 1977.gadu parādījās šāda reklāma. Nezinu cik lielu lomu šajā ienākšanā nospēlēja zemāk redzamā reklāma, bet pēc tās apraksta var spriest, ka ar šo Somijā ienāca termins ”Musta jaa/melnais ledus”.

Melnais ledus nav ne melns, ne citādi krāsains. Tas ir caurspīdīgs. Un uz asfaltētiem ceļiem tas izskatās melns. Tāpēc bieži vien Amerikas Savienotajās valstīs šo ”melno ledu” kļūdaini attiecina uz visa veida ceļa apledojumu.

Pasaules Meteoroloģijas organizācija devusi skaidrojumu, ka melnais ledus ir uz ūdens virsmas izveidojusies plāna, caurspīdīga ledus kārta caur kuru lūkojoties apakšā esošais ūdens izskatās melns.
Tāpat melnais ledus ir sastopams kuģniecībā, kur ar to apzīmē kuģu apledošanu un vēl sastopams arī kalnos.
Te prasās norādīt uz latviešu atkalas un apledojuma definīciju…

Cik nu atceros, Latvijā, līdz nesenai pagātnei, ceļu apledošanai izmantoja divus apzīmējumus- apledojums un atkala. Līdz, salīdzinoši nesen, parādījās ”melnais ledus”, kas diezgan strauji ienāca mūsu sarunvalodā, tik neviens vēl nav pacenties to nostiprināt ar kādu nebūt prātīgu skaidrojumu. Terminoloģijas komisija 2017.gadā vienu reizi mēģināja, bet neatrodu, ka būtu mēģinājusi vēl kādu reizi un tam būtu kāds rezultāts.

Mēģināju atrast šo melno ledu periodikā. Un, protams — tāpat kā ar labierīcībām, arī te (izskatās), ka kājas aug no ārzemju latviešiem. Atradu divos Kanādas [viens un divi] un vienā ASV latviešu laikrakstos minēto terminu. Lai nebūtu tā, ka tikai ārzemju latvieši vainīgi, tad turpat periodikā (”Literatūra un Māksla Latvijā”, 2000.gads) atradu tulkotājas Silvijas Brices veikumu- Mārgaretas Atvudas (starp citu- kanādiete) darba ”Arkādijas dārzs” fragmentu, kurā minēts burtisks tulkojums ”melns ledus”.

Vairāk laikrakstos kaut ko atrast neizdevās. Tāpēc mēģināju rakt internetā. Senākais ko atradu bija Kurzemes Vārda mājaslapā 2003.gadā publicētais raksts par autobraukšanu un melno ledu. Bet to laikam būtu jāskaita pie periodikas.


Droši vien interneta pirmsākumu ”melnā ledus” uzvaras gājienam nevienam neizdosies atrast, bet, rokoties internetā, tīri subjektīvi izskatījās, ka šis jēdziens latviešu valodā masveidā ienāca ap 2010.gadu, kad portāli šo jēdzienu vēl centās gan izskaidrot pēc sava ģīmja un līdzības, gan lika kopā ar atkalu (”melnais ledus jeb atkala”) vai kopā ar apledojumu (”melnais ledus jeb apledojums”). Un tad dažu gadu laikā jau bija diezgan jūtami noenkurojies un gozējās bez visādiem skaidrojumiem un bez ”jeb”- bija sastopams, gan Latvijas Valsts ceļu preses relīzēs, gan auto portālos, gan Zebras leksikā, gan Diena mājaslapā, gan arī lsm.lv laika ziņās. It kā visi pieņēmuši un sarunājuši, ka šis būs gana labs termins, lai izskaidrotu to ziemīgo parādību uz šosejām, kuru iepriekš dēvēja par atkalu vai apledojumu.
Var jau būt, ka pienācis laiks kādam sīkākam iedalījumam. Varbūt arī precīzākam. Es esmu tikai par — ja vajag, tad vajag. Tikai — vai šoreiz ir tā, ka vajag?
Ko tieši šajos laikapstākļos nespēj pateikt atkala? Vai arī šis vārds neģeld, jo apzīmē gan procesu (ārā ir atkala), gan rezultātu (uz ceļa ir atkala)? Vai arī nevar precīzi novilkt robežu starp apledojumu un atkalu?
Jā, dažas definīcijas (wikipēdijā) nav īsti precīzas, bet to var labot. Ja paskatās uz precīzākām definīcijām, tad bilde ir skaidrāka un, manuprāt, melnais ledus nav vajadzīgs.

Man pašam pret melno ledu ir tāda grūti noformulējama pretreakcija — gan tas, ka burtisks tulkojums no svešvalodas, gan tas, ka latviešu valodā ledus vairāk ir bijis stikls vai spogulis, ne melns. Vēl arī tas, ka melnais ledus pie mums ir melns tikai uz asfalta. Līdz ar to kaut kā jocīgi teikt, ka melnais ledus ir, piemēram, uz meža ceļa, kuru pārklājusi caurspīdīga ledus glazūra un tagad šis ceļš vizuļo un spīguļo. Nu kur te melnums! Daile!
Protams, galvenais ”pret” melnajam ledum ir tas, ka mums jau ir gan atkala, gan apledojums. Un, ja nepietiek, tad var paņemt tādus vārdus kā gāle, ledgāle, ledgālis. Ja nepietiek, latviešu valodā var atrast vēl.