Kārtojot savu monētu kolekciju pamanīju iepriekš nepamanītu lietu- monētām josta mēdz atšķirties.
Pamanīšanas iemesls bija 1931.gada laidiena piecu latu monētas, kuras saliekot un pārliekot, ievēroju, ka sakārtojot aversus uz vienu pusi, dažām monētām uzraksti uz monētu jostām ir ar kājām gaisā. Pavērojot cītīgāk, var redzēt, ka arī uzrakstu novietojums attiecībā pret reversā redzamo tautumeitu mēdz atšķirties.

Lai saprastu, kas tur pie vainas, sazinājos ar Latvijas Banku.
Latvijas Banka ļoti operatīvi sniedza atbildi- izrādās iemesls ir vienkāršs (tālāk izvilkums no vēstules):

Tas saistīts ar apgrozības naudas ražošanas tehnoloģiju. Apgrozības monētām apmales tekstu iegravē uz sagatavēm (metāla ripiņām), pirms tās nonāk naudas presē. Dabā tas izskatās tā, ka sagataves no milzīgas tvertnes pa piltuvei līdzīgu ierīci birst naudas presē un tiek tur štancētas – nokaltas kā monētas ar aversu un reversu. Šajā procesā nekādi nav iespējams nodrošināt to, lai visas metāla ripiņas kristu vienā virzienā.

Jubilejas un piemiņas monētām, kuras tiek kaltas augstākā kvalitātē, izgatavošana ir roku darbs, tāpēc uz tām apmales teksts vērsts vienā virzienā.

Nezin kāpēc līdz šim biju iedomājies, ka viena laidiena monētas visas ir vienādas- uzraksti, zīmējumi un viss pārējais ir kā jau štancētam produktam. Izrādās- nē.
Ja pie rokas nav vecie pieclatnieki, tad variet pārbaudīt uz tagad (pagaidām) esošās apgrozības monētām- saliekat vairākas divlatnieku (var arī vienlatnieku) reversa gotiņas uz vienu pusi un gan jau kādai uz jostas esošais uzraksts “Latvijas Banka” būs augšpēdus.
Vēl jau kāds laiciņš palicis, lai iepazītu kārtīgāk savu naudu.