Arī otru 2018.gada Latvijas 2 eiro monētu nesagaidīju izdodam veikalā, tāpēc izmantoju iespēju iemainīt to Latvijas Bankā. Tagad man ir visas četras šīs sērijas monētas un nu varu gaidīt šī gada abas monētas.

Latvijas Bankas mājaslapā par šo monētu ir rakstīts:

Diametrs: 25.75 mm, biezums: 2.20 mm, svars: 8.50 g
Sastāvs: ārējā daļa – vara un niķeļa sakausējums; iekšējā daļa – trīs slāņi: niķeļa un misiņa sakausējums, niķelis, niķeļa un misiņa sakausējums
Kalta 2018. g. Staatliche Münzen Baden-Württemberg (Vācija)

Mākslinieki: kopējā puse – Luks Luikss (Luc Luycx), nacionālā puse – Laimonis Šēnbergs (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums)

Monētas kopējā puse
Attēlota Eiropas ģeogrāfiskā karte, skaitlis “2” un uzraksts EURO.

Monētas nacionālā puse
Attēlots Zemgales ģerbonis.

Monētas josta
Uzraksts DIEVS SVĒTĪ LATVIJU, vārdi atdalīti ar zvaigznēm; smalks rievojums.

Latvijas dalījums kultūrvēsturiskos apgabalos (Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale) noteikts Latvijas Republikas Satversmes 3. pantā. Latvijas Bankas veltījums Latvijas valsts 100 gadu jubilejā ir četras eiro piemiņas monētas ar kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu attēliem.

Šajos savulaik ar 1930. gada 26. aprīļa “Noteikumiem par Latvijas apgabalu ģerboņiem” ar likuma spēku noteiktajos un 2012. gadā ar īpašu likumu valsts simbolu tiesisko aizsardzību ieguvušajos ģerboņos ietvertie simboli saistīti ar vēsturiskām norisēm tagadējā Latvijas teritorijā. 1930. gadā tos radīja mākslinieks Kārlis Krauze (1904–1942), un Zemgales ģerbonī atveidots sudraba alnis zilā laukā.

Zemgale ir vienīgais Latvijas kultūrvēsturiskais apgabals, kas robežojas gan ar Kurzemi, gan Vidzemi un Latgali. Šeit ir vieni no auglīgākajiem labības tīrumiem Ziemeļeiropā, kas daudzus gadsimtus nodrošinājuši reģiona turību. Novads pazīstams arī ar savu bagātīgo upju tīklu un vēsturi, kurā īpaša vieta ir zemgaļu 13. gs. brīvības cīņām.

Zemgales ģerboņa vēsture saistās ar Kurzemes un Zemgales hercogistes 16.–18. gs. heraldisko simboliku. Hercogistes ģerboņa pirmsākumi datējami ar 16. gs. 60. gadu vidu – jau senākajā hercogistes zīmogā ar ģerboņa attēlu (1565) četrskaldītā vairogā līdzās diviem lauvām redzams Zemgales simbols – divi izaugoši (no vairoga malas iznākoši, līdz pusei attēloti) aļņi. Alnis heraldikā ir reti sastopama figūra; hercogistes ģerbonī tas simbolizēja novada dabas bagātības. Zemgales ģerboņa attēlojums senatnē maz izmantots, bet tās lielākās pilsētas – Jelgavas – ģerbonī jau kopš 1573. gada redzama aļņa galva. Senākajos atveidos tā, tāpat kā Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerbonī, vairāk līdzinās brieža galvai. Neskaidrības attēlojamā dzīvnieka veidolā bija raksturīgas visu hercogistes pastāvēšanas laiku, lai gan jau 1579. gadā Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerboņa aprakstā attēlotā figūra nepārprotami nosaukta par alni. Kopš 19. gs. aļņa atveids vairs šaubas nerada.

Zemgalei – vairāku Latvijas Valsts prezidentu dzimtajam novadam – veltītā 2 eiro piemiņas monēta apgrozībā nonāk tieši lielo svētku priekšvakarā un vairos Latvijas atpazīstamību pasaulē.