Dažas dienas atpakaļ uzpeldēja ļoti pateicīgs temats ļaužu nemieru uzjundīšanai, kuru tad arī visnotaļ steidzīgi uztvēra sociālo tīklu kurinātāji un dažādu portālu un mediju skaļo virsrakstu licēji. Proti- it kā Vides aizsardzības un Reģionālās attīstības ministrija (VARAM) paredzējusi aizliegt malkas krāsnis. Un kamīnus arīdzan. Un ne tikai aizliegt- pat piespiest tagadējos malkkrāsniekus pieslēgties centralizētai, un jo īpaši- gāzes, apkurei.
Veidošot krāšņu reģistru, iekasēs soda naudas, celšot nodokļus nekustamam īpašumam un ko tik visu vēl ar nepaklausīgajiem nedarīs. Bezmaz pašiem savs gulags.

Un tauta pavelkas. Jo, vai latvietis, vai krievs- malkas krāsns vai kamīna siltums un omulība ir tik patīkama un no senču senčiem nākusi , ka jebkurš aizskārums tiek uztverts teju par zaimošanu. Pateicīga vide dažādu portālu viltus ziņu paudējiem un kāda laikraksta komentantes greizo uzsvaru likšanai. Visu izdarīt tā, lai tauta saredzētu iemeslu sašust un turpinātu savā apziņā uzturēt domu, ka viņi nav daļa no valsts, jo tur ir tikai deputāti, valdība, ierēdņi. Un, protams, visi viņi ir sliktie.

Lai gan nav par ko sašust. Pilnīgi un galīgi nav par ko. Visa tā krāšņu krāšņā ņemtne ir par neko. VARAM, rūpējoties par vides uzlabošanu, izstrādā rīcības plānu, kurā, starp visa kā cita uzlabojamā, ir arī doma uzlabot malkas krāsnis. Ne atcelt, ne aizliegt. Uzlabot! Uzlabot var gan nomainot krāsni (jaunāka, modernāka, energoefektīvāka), gan sakārtojot skursteni (nomainot, uzliekot filtru).

Un tas krāšņu reģistrs nav nekāds reģistrs- pašvaldībām tik jāapzina savi rajoni, kur piesārņojums no malkas apkures ir lielāks un tad domās par šī rajona apkures (un līdz ar to arī vides) uzlabošanu. Un ne vienmēr tas ir ar domu, ka pieslēgs centrālai caurulei. Varbūt pietiek, ja mājās nomaina apkures katlu. Un nosiltina mājas, ieliek logus. Iespējas ir plašas, tik jāizvērtē ko spēj paši iedzīvotāji izdarīt un kā viņiem var palīdzēt pašvaldības. Tāpēc ar kaut ko ir jāsāk- skaitot, vērojot, aptaujājot, uzklausot un rēķinot. Pēc tam, izvērtējot iegūtos datus, rīkoties. Tā, lai visiem ir labi.

Gala beigās, ja Latvijā ir 850000 vecas plītis, kuru efektivitāte ir 40-50%, tad varbūt ir vērts apdomāt par to nomaiņu uz kaut ko labāku un efektīvāku. Un, ja vēl tas ir ar domu par nākotni (neaizmirstam-tas VARAM rīcības plāns ir līdz 2030.gadam), tad pie kāda gruntīgāka remonta var taču apdomāt arī par efektīvāku enerģijas izmantošanu un veselīgāku attieksmi pret sevi un apkārtējiem.