Nosaukums: Zvēru kapiņi
Autors: Stīvens Kings
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2012
LPP: 310

Stephen King – Pet Semetary.,1983.
Tulkojums latviešu valodā- Ingūna Beķere

Par grāmatu-
Dakteris Lūiss Krīds dabūja darbu universitātes pilsētiņā un nu viņš ar ģimeni- sievu Reičelu un bērniem Eilīnu un Geidžu, pārvācas uz jaunu pilsētu tuvāk jaunajai darba vietai. Jaunā māja atrodas lielceļa malā, blakus pensionāru pārim Krendeliem. Ar Džadu Krendelu viņi ātri atrod kopīgu valodu un vecais vīrs apsola jaunajiem kaimiņiem parādīt, kas atrodas glīti izpļautās takas galā, kura aizvijas augšup mežā.

Kārtējo reizi doma ”izlasīt grāmatu pirms filmas” nenostrādā kā vajadzētu- grāmatu izlasīju, bet filmu vairs nekārojas. Pietika ar grāmatu. Pati izvēle, lasīt ”Zvēru kapiņus”, man radās labu laiku atpakaļ, jo Kinga daiļrade man ir nepilnīgi apgūta, lai arī plauktos ir pietiekami daudz viņa sarakstītu grāmatu. Un, lai iekustinātu procesu, ir jāiekļauj grāmata lasāmsarakstā.

Krīdsu ģimene no malas izskatās pati laimība- bērni aug, mācās un ir dzīvespriecīgi. Paši saticīgi, darbs labs, iegādāta māja. Arī kaimiņi labi- gan Lūisu pacienā ar alu, gan bērnus pieskata. Liekas, ka dzīve iet uz augšu. Ja vien… ja vien nebūtu tā šoseja pie pašām mājām. Ja vien nebūtu tie zvēru kapiņi blakus. Ja vien aiz zvēru kapiņiem nebūtu …. Bet Džads parādīja, kas tur ir. Un tas paņem tevi savā varā un no tā vaļā vairs netikt.

Pagaidām man Stīvens Kings ir ne šausmu rakstnieks, bet baidītājs. Un šajā grāmatā viņš pamanījās baidīt ar vērienu- bailes no nāves, bailes no šosejas, bailes no pagātnes, bailes no miroņiem, bailes no zaudējuma, bailes no… un visas šīs bailes caurvij cilvēka mēģinājums sevi attaisnot, meklēt iemeslus un izlikties neredzam sekas.

Autoram šajā darbā labi sanāca baidīt- grāmata ievelk pamatīgi sevī un tikai tās, kā es saku- liriskās atkāpes, mazliet ļāva atvilkt elpu, kas tomēr man traucēja- nedaudz sita ārā no ritma. Saprotu, vajag arī fonu, lai izskatās nedaudz cilvēcīgāk un varētu varoņus un viņu apdzīvoto vidi iepazīt, bet dažreiz likās, ka runāšana un runāšana domās aizņem pārāk ilgu laiku- tāpat jau ir nojaušams, kas sekos un vadāšana pa stūriem bija mazliet kaitinoša. Tāpat kā brīžam Lūisa Krīda uzvedība.

Bet tie ir mazi un subjektīvi sīkumi- visa tā baismā sāpe ar miršanām un augšāmcelšanām, griež dvēselē kā ar trulu nazi. Visa grāmata griež.

Grāmatas vērtējums: 9/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.