Nosaukums: Tas trakais kavalieru gads.
Autors: Valdis Grēviņš
Izdevējs: Nordik
Gads: 2007
LPP: 144

Par grāmatu-
Valda Grēviņa dzejas izlase, kurā apkopoti darbi, kas tapuši laika posmā no 1915. līdz 1967.gadam.

Pēc Klusās Donas izlasīšanas, man Valdis Grēviņš ir kaut kas īpašs. Tāpēc iepriekšējā Grāmatu izstādē dikti sapriecājos, ka grāmatu maiņas punktā ieraudzīju viņa dzejoļu krājumu. Protams, arī paņēmu. Un pēc kāda laika sprīža arī izlasīju.

Lai arī nevar noliegt, ka lasīju ļoti jaukas dzejas rindas, man viņš paliks kā fantastisks tulkotājs. Vismaz pagaidām.

Es gan nezinu vai spēšu mainīt savas domas, jo padomju laikos viņš nebija ieredzēts un viņa darbus neizdeva (ja pareizi saprotu, tad vēl ir pāris viņa grāmatu). Līdz ar to laikam palikšu viņa tulkojumu apbrīnotājs. Šajā dzejas krājumā es gaidīju kaut ko tik brīnišķīgu un uzrunājošu ko saņēmu Klusās Donas tulkojumā. Laikam par daudz cerēju, jo beigās palika mazas, nepiepildītas sajūtas. Protams, Dzelzsgriezējs un Virši zied visi zina un visi mīļo, bet te netrūka arī līdzvērtīgi, ja ne pat labāki dzejoļi. Patika ”Pie dzejnieka kapa”, ”Pēdējais vakars” un vēl vairāki bez nosaukuma.

Mans draugs ir šorīt aizmidzis.
No koka nokrīt lapa.
Kas vienmēr bij tik zaļoksna,
Tā pēkšņi bāla tapa.

Mans draugs ir šorīt aizmidzis.
No kokiem nokrīt lapa.
Kas vienmēr bij tik šalcoša,
Tā pēkšņi klusa tapa.

Mans draugs ir šorīt aizmidzis.
No koka nokrīt lapa.
Kas vienmēr augstu plīvoja,
Tā tagad guļ uz kapa.

Dažbrīd jau likās, ka dzejoļi ir pārāk skumji un nāvi apdziedoši, bet tās skumjas kaut kā viegli lasījās un nepielipa. Likās, ka tā vajag. Ka tā tam jābūt.

Grāmatas vērtējums: 8/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.