Nosaukums: Klusā Dona
Autors: Mihails Šolohovs
Izdevniecība: Latvijas valsts izdevniecība
Gads: 1953
LPP: 1908


Михаил Шолохов- Тихий Дон.,1928.-40.
Tulkojums latviešu valodā- Valdis Grēviņš

Par grāmatu-
Donas kazaku staņicās dzīve rit mierīgi- tiek vākta labība, iekopti tīrumi, audzēti zirgi un pieaugušie jaunekļi sūtīti karaklausībā. Mierīgo dzīvi iztraucē Pirmais pasaules karš. Tiek mobilizēti jaunie kazaki. Arī no Tataru ciema, kur dzīvo Melehovu ģimene- vecāki ar meitu un diviem dēliem- Pēteri un Grigoriju.
Nebija vēl beidzies karš, kā sākās boļševiku rīkotais dumpis un Krievija tika ierauta pilsoņu karā. Arī starp kazakiem nebija vienprātības un, lai arī lielākā daļa pievērsās baltajiem, bija arī tādi, kuriem iepatikās boļševiku idejas. Grūta izvēle bija jaunajam Grigorijam Melehovam- viņš mētājās starp abām pusēm visus kara gadus. Tāpat arī dzīvē viņam grūti bija izvēlēties mīlestību starp sievu Natāliju un kaimiņieni Aksiņju.

Ar šo Nobelēto autoru man bija viegla izvēle- jau pašā sākumā bija skaidrs, ka lasīšu Kluso Donu. Kā nekā prēmiju Šolohovam piešķīra tieši par šo darbu. Vēl arī tas, ka latviski jau nav īpašas izvēles- iztulkoti bija tikai trīs viņa darbi (ja nekļūdos).

Tā kā nejauši tiku pats pie savas Klusās Donas, tad varēju mierīgu sirdi nedoties uz bibliotēku pēc jau iepriekš noskatītiem eksemplāriem. Kā nekā visu laiku prātā bija tie bibliotēku termiņi un grāmatas vērā ņemamais apjoms. Ja lasīsies lēni, tad visu laiku nāksies pagarināt. Nebūtu glīti.

Biju pārliecināts, ka mani jauniegūtie eksemplāri plauktā neuzkavēsies- izlasīšu un došu projām. Vai nu maiņu galds Grāmatu izstādē, vai nu kādā bibliotēkā vai citur. Tik kārtējo reizi pārliecinājos, ka ar grāmatām ir kā ar grāmatām- viss ir mānīgs un mainīgs. Tagad, pēc izlasīšanas, varu teikt, ka Klusā Dona plauktā ir uz palikšanu. Izcila grāmata izcilā tulkojumā!

Donas kazaki Melehovi bija ieredzēti savā ciemā- bija sava saimniecība, auga braši dēli un arī armijā spēja izsisties- gan Pantelejs pats bija apakšseržants, gan dēli jura krustus nesa mājās.
Tik Pirmā pasaules kara beigas ienesa visā Donas kazaku zemē pārmaiņas un nemieru- boļševiku sakūdītie karavīri vairs nevēlējās karot un daļa no kazakiem pievērsās sarkanajiem. Lielākā daļa gan palika uzticīga monarhistu idejām un bieži sanāca, ka karā pretējās pusēs tikās draugi un kaimiņi.
Arī Grigorijam Melehovam bija grūti izšķirties, kurā pusē nostāties, bet tā kā viņš bija uzkalpojies līdz virsniekam, tad sarkanie arī viņam gribēja ķerties klāt. Tas Grigorija izvēli nosvēra par labu baltajiem.
Kazaku dumpja laikā viņš prasmīgi vadīja veselu divīziju, un, lai arī noguruši no kara, kazaki viņu klausīja un cienīja.
Privātajā dzīvē gan Grigorijam neveicās- ar sievu tā arī neatradis kopīgu valodu, viņš ļāva jūtām vaļu pret kaimiņa zaldāteni Aksiņju. Bet arī šajā ”karā” viņam uzvaras nāca kopā ar zaudējumiem.
Pilsoņu kara laikā Melehovu dzimta piedzīvoja gan rūgtus zaudējumus, gan došanos trimdā un atgriešanos teju vai pamestā saimniecībā.

Tiklīdz sanāca ielasīties, tā grāmata mani apbūra- neatminu, kad būtu lasījis tik burvīgu tekstu. Valoda tik bagātīga, apraksti dziļi, vide tik krāsaina, personāži spilgti, …. Teju vai varētu pieminekli celt un pārlasīt vēl un vēlreiz. Eposs! Gribējās jau meklēt rokā tulkotāja vārdu, lai zinātu, kuru slavēt, bet nolēmu paciesties līdz beigām un tad meklēt. Pirms pēdējās grāmatas uzzināju, ka tulkotājs ir Valdis Grēviņš. Milzīgs paldies viņam! Ja nu būs kāda aptauja par labākajiem latviešu tulkotājiem, tad noteikti kā pirmo saukšu Valdi Grēviņu. Ja kādam gribēsies teikt, ka latviešu valoda ir nabadzīga un tā nespēj attēlot ne dziļumā, ne plašumā, tad droši var atvērt Kluso Donu teju vai jebkurā vietā, lai mute aizvērtos uz palikšanu. ”Teju”, jo tie boļševistiskie iestarpinājumi ir manāmi blāvāki (kāpēc, par to vēlāk).
Tā sajūsma neatstājās visu lasīšanas laiku. Milzīgs prieks par šo grāmatu.

Sākumā man bija plāns lasīt starp Klusās Donas grāmatām (mans eksemplārs ir trijās grāmatās) vēl kādas citas. Tīri tā, lai nedaudz atietu un būtu kādas pārmaiņas literārajā ēdienkartē, bet pēc otrās grāmatas sapratu, ka ”Zaļā zeme” pagaidīs- šī ir manta, kura prasīties prasās tikt izlasīta un izbaudīta. Atiešana te nestrādā, jo tāpat viss prāts ir pie Donas un kazakiem.

Pēc grāmatas aizvēršanas likās, ka esi saņēmis pamatīgu devu ar izcilu literāru poti. Vēl arī tas, ka uzzinājis ko jaunu par kazakiem, viņu dzīvi un Krievijas pilsoņu karu. Tajā pat laikā sajutu baigo žēlumu, ka beidzies tik labs grāmatceļojums. Viens gan ir skaidrs- turpmāk Kluso Donu atļaušos piesaukt kā vienu no labākajām grāmatām latviešu valodā.

Bet ir viena lieta, kas man vairs nav skaidra- kurš ir Klusās Donas autors? Jā, oficiāli tas skaitās Mihails Šolohovs, bet kā ir īstenībā?
Lieta tāda, ka, mēģinot kaut ko sameklēt par grāmatu papildus, nejauši atradu diezgan daudz un diezgan labi argumentētus viedokļus, ka Šolohovs šo darbu vai nu ir piesavinājies no kāda nošauta kazaku virsnieka, vai arī viņš ticis izraudzīts no partijas vidus, kā autors manuskriptiem, kas tika atrasti Donas apgabalos.

Par to mēģināšu aprakstīt kādā no nākamajiem rakstiem (ja vien neatradīšu kādu citu informāciju, kas apgāztu visu iepriekš lasīto), bet tas daļēji izskaidro manu apjukumus lasot- piemēram, kā tas nācās, ka Padomju savienībā tik augstu tika vērtēta grāmata par baltajiem? Kāpēc tik labi teksti par kazaku sacelšanos? Kā varēja būt darbs, kur krievi pamatīgi nolikti?

Kā cenzūra šo laida cauri? Jo te nav nekāda padomju iekārtas slavināšanas, boļševiku varonība vai tamlīdzīgas propagandas drazas. Nu, mazliet ir, bet arī tas ir viens no lasīšanas apjukumiem, kuru visu laiku norakstīju, ka nevar jau visu laiku rakstīt tik debešķīgi- jānāk ar kādam kritumam. Tagad izskatās, ka tie ”kritumi” ir tikuši piemontēti.

Laikam aizrāvos ar sazvērestības teorijām, bet nevar nepieminēt arī šādu versiju.

Lai vai kā ar autorību, Klusā Dona ir izcila. Izcila grāmata ar izcilu valodu un ļoti daudzslāņainu vidi, kurā ir milzumdaudz personāžu, notikumu un emociju. Un lasīt šo darbu ir milzīga bauda un ļoti labs piedzīvojums- gan vēsturiskā ziņā, gan ģeogrāfiskā, gan arī literārā.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.