Livs

Nosaukums: Sarunas ar vecajiem jūras vilkiem
Autors: Egons Līvs
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2014
LPP: 303

Par grāmatu-
Egons Līvs tiekoties ar vecajiem burinieku un tvaikoņu kapteiņiem sarunas ierakstīja magnetofona lentēs un tagad lasītājiem grāmatas veidā tiek piedāvāts iepazīties ar šīm sarunām.

Saite uz izdevēja mājaslapu- Egons Līvs- grāmata Sarunas ar vecajiem jūras vilkiem

Vecu cilvēku sarunas vienmēr ir interesanti klausīties, jo tur ir ne tikai vēsture, atmiņas un personiskie pārdzīvojumi, bet arī sava daļa apbrīnas. Vismaz es šobrīd esmu pilnīgi pārliecināts, ka neko nevarētu jēdzīgu pastāstīt par jaunības gadiem. Ne tā, ka nebūtu ko teikt, bet dēļ tā, ka ir sajūta- kaut ko svarīgu aizmirsīšu vai palaidīšu garām. Bet te, sarunās ar vecajiem jūras vilkiem, ir lasāmi ne tikai notikumu apraksti, bet arī jūrnieku vārdi, kuģu nosaukumi, pilsētas, skolas gaitas, nauda, alga… Apbrīnojami.

Bet ne tikai tas ir apbrīnojams. Apbrīnojami ir tas, ka bijuši tik daudz latviešu puikas, kuri atsaucās Valdemāra aicinājumam un devās jūriņā. Neskatoties uz grūtajiem apstākļiem, naudas tūkumu, karu… viņi mācījās, strādāja, mācījās līdz sasniedza savu mērķi- kļuva par mehāniķiem, stūrmaņiem un kapteiņiem.

Šajā grāmatā varbūt mazāk ir stāsts par viņu pašu kapteiņu gaitām, kā viņu gaitām uz kuģiem citu kapteiņu pavadībā. Kā tika burāts pēc benzīna uz Indonēziju, kā tikai mainīti kuģi, kā mērojuši ceļu mājup kara laikā, kā dzerts un nodzerts līdz plikai pakaļai, kā glābušies no kuģa avārijas, kā veduši bēgļus uz Zviedriju, kā zaudētas kājas un karš sagandējis dzīvi… Kādam stāstījums ir interesantāks, kādam mazāk interesants un varbūt mazliet haotiskāks, bet tā jau ir šīs grāmatas burvība- dzīvu cilvēku dzīves stāsti par viņu jūrnieku gaitām pagājušā gadsimta sākumā.

Interesanti, izglītojoši un iedvesmojoši. Skaidrs, ka tie laiki ir pagājuši un jūras vilki pamazām aiziet tiem līdzi, tāpēc vien jānoņem cepure autora priekšā par šo ieguldījumu jūrnieku stāstu saglabāšanā nākamajām paaudzēm. Un šie stāsti bija raibu raibie, kurus, katras sarunas beigās, arī ilustrēja dažādas fotogrāfijas no jūrnieku personīgajiem arhīviem.

Pateicoties šai grāmatai, nolēmu, ka jāizglītojas tālāk šajos jautājumos un noliku pa ķērienam A.Popes grāmatu ”Burinieku gadsimts Latvijā”.

Es nevaru iedomāties, kas tas ir par darbu- no magnetofona lentēm pārlikt sarunu uz papīra, bet gribējās vēl lasīt. Neatradu grāmatā nevienu norādi par to, kāpēc ir tieši šīs desmit sarunas? Kāpēc nav citas? Kāpēc nav piecpadsmit sarunas? Un vai tuvākā vai tālākā nākotnē varam gaidīt vēl kādas sarunas? Es labprāt tās paklausītos.

[xrr rating=8/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]

Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.