Nosaukums: Līķu Pēteris
Autors: Kurts Vonnegūts
Izdevniecība: Tapals
Gads: 2000
LPP: 186

Kurt Vonnegut – Deadeye Dick.,1982.
Tulkojums latviešu valodā- Jānis Elsbergs

Par grāmatu-
Rūdijs Volcs stāsta par savu dzīvi, vecākiem un Midlendsitijas līdzcilvēkiem. Rūdija Volca lūramais caurums atvērās 1932.gadā un pēc divpadsmit gadiem viņš saņēma savu iesauku Līķu Pēteris. Iemesls iesaukai bija viņa veiktā dubultslepkavība- viņš nejauši nospieda šautenes gaili un, astoņus kvartālus tālāk, izšautā lode trāpīja starp acīm gaidībās esošai Eloizei Mecgerei.
Šis notikums pārvērta visu Rūdija dzīvi- viņš kļuva par bezdzimuma farmaceitu un visu mūžu aptekalēja savus vecākus, bet tajā pat laikā tas varbūt viņu paglāba no neitrona bumbas, kas noslaucīja no zemes virsmas visus Midlendsitijas iedzīvotājus.

Ir vienpadsmitais novembris un tas nozīmē, ka ir pienākusi tā otrā reize gadā, kad jāatskaitās par Vonnegūta lasīšanas maratonā paveikto. Un šajā posmā paveicu Līķa Pēteri. Burvīgu romānu par īpatnībām, stulbībām un dažādiem dīvaiņiem, kuri veic dažādus dīvainus notikumus.

Rūdija Volca tēvs- Oto Volcs, tēloja, ka ir mākslinieks. Vai arī viņš gribēja būt mākslinieks. Var jau būt, ka viņš tikai gribēja, lai citi domā, ka viņš ir mākslinieks. Bet rezultāts viņa mākslinieciskajām dotībām bija tikai viena nepabeigta glezna. Un vērtīgākais mākslas darbs bija viņa 1910.gadā iegādātā Hitlera glezna ”Minorītu baznīca Vīnē”, kuru viņš iegādājās no autora, tā izglābdams viņu no bada nāves vai plaušu karsoņa. Rūdija māte nedarīja neko. Vienīgi savas dzīves pēdējos gados viņa aktīvi darbojās, bet tas vairāk bija radioaktīvās kamīna dzegas nopelns.
Pats Rūdijs divpadsmit gadu vecumā nejauši veica dubultslepkavību un tā ieguva iesauku Līķu Pēteris, kas neatstājās no viņa visu dzīvi.

Romāns ”Līķu Pēteris” ir pamatīga koncentrāta deva ar visādu īpatņu, apsēsto, stulbo un ne pārāk veiksmīgo tēlu un viņu izdarībām. Plus vēl nāk paradoksālo un nejaušo vēstures īpatnību esence. Tas viss augstākminētais īpatnējais un stulbais sasummējas kādas draudzīgas neitronbumbas sprādzienā.

Te atliek tik lasīt un nenopriecāties par autora spējām visu to stulbuma un īpatņu koncentrāciju tik meistarīgi sapīt, ka ne mirkli nav garlaicīgi, apnicīgi vai pliekani. Var tikai apbrīnot viņa rokrakstu un uzticību jau pārbaudītām vērtībām- uzticīgākie viņa daiļrades cienītāji te pamanīs gan vietas, gan personāžus no autora citiem darbiem.

Nesaudzīgi epiteti, tieša valoda, interesanta vēsturisko un literāro tēlu mijiedarbība, burvīga morāle… tā varētu ilgi un daudz priecāties. Grāmata, kas rada prieku par kopā pavadīto laiku un ticu, ka prieks būs ilglaicīgs un kaut kad nākotnē pārlasīt rosinošs.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.