Visu mūžu esmu dzīvojis ar pārliecību, ka “drastisks” nozīmē jautrs, nebēdnīgs, bravurīgs. Mazāk arī parupjš. Par pēdējo — vairāk saistībā ar nebēdnīgu un jautru. Bet pēdējā laikā aizvien biežāk lasu un dzirdu “drastisko” otru nozīmi, kas ne tikai ir pilnīgi pretēja, bet, manuprāt, arī latviešu valodā neiederīga. It kā jau internetā ir gana daudz gudru cilvēku izteikušies par šā vārda abām nozīmēm, tomēr vēl viens izteikums par skādi nenāks.

Sāksim ar vārdnīcām.

Latviešu valodas vārdnīca (Avots, 1987) raksta:
Drastisks — bezbēdīgi jautrs, bravurīgs; parupjš. Drastiskas dziesmas, dejas. Drastiska izturēšanās, uzvedība.

Svešvārdu vārdnīcā (Liesma, 1969) tāds šķirklis nav atrodams.

Svešvārdu ilustrētā vārdnīca (Avots, 2005) raksta:
Drastisks [<gr. drastikos enerģisks] — 1.radikāls, krass; 2.tāds, kurā izpaužas nebēdnība, pārgalvība, arī draiskulība.

Mīlenbaha-Endzelīna Latviešu valodas vārdnīcā (1923-1925) šāds vārds nav atrodams, bet ir līdzīgi:
Drastīgs — meitietis tāds drastīgs un pļāpīgs; 1.piedzēries; 2.kas ar visiem drastojas (un te ir piebilde, ka vārds varētu nākt no krievu valodas здраствуй (sveicināts)- izskatās, ka mūsdienās tas varētu nozīmēt “sabiedrisks”).
Drasts — tāds, kurš ir nemierīgs un pārpilns (vai pārpilns ar nemierību).
Draskāt — tīrīt, kasīt nost; linu ziedus draskādama (braucīdama); ar meitām draskāties.

Tezaurs.lv raksta:
drastisks — 1.radikāls; krass 2.tāds, kurā izpaužas nebēdība, pārgalvība [Tāds, kura saturā ir vieglprātība, arī kas ne visai pieklājīgs].

Piebilde — Svešvārdu vārdnīcas un Tēzaura otrā nozīme atšķiras (nebēdnība un nebēdība), bet tā varētu būt arī tikai drukas kļūda.

Tagad, kad visi varianti ir acu priekšā, varam sākt putroties.

Piemēri:
– Esmu šodien noskaņots drastiski.
– Dziesma bija drastiska.
– Algas pielikums bija drastisks.
– Kāzu ceremonija bija drastiska, lai arī visi bija noskaņojušies, ka tā tomēr būs drastiska.
– Policija pret piketētājiem izturējās drastiski, kas uzlaboja noskaņojumu garāmgājējiem.

Te vārtu turpināt daudz un dikti, bet piemēri jau parāda, ka šo vārdu nevajadzētu lietot tā, kā lietojam šobrīd — ar divām nozīmēm, kuras ļoti viegli pārprast. Saprotu, angļu valoda ienāca un cilvēki pielāgoja līdzīgus vārdus. Un izskatās, ka valodnieki, šo pielāgošanu pieņēma (ja jau ielika vārdnīcās). Te laikam prasās jautājums- vai “drastisks” ir latviešu vārds (sens, daudz lietots, ar savu nozīmi) vai tomēr svešvārds?

Internetā var atrast diezgan daudz gana svaigus piemērus, kur “drastiski” tiek lietots ar nozīmi “radikāls; krass”. Es nolēmu pameklēt kādā vecākā nostūrītī, proti — periodika.lv. Un te parādās tā mazā, bet acīs krītošā atšķirība starp vārdiem “drastisks”. 20.gadsimta sākuma un okupācijas laika laikraksti “drastisks” lieto tikai, lai apzīmētu ko nebēdnīgu, jautru. To var redzēt gan laikrakstā “Cīņa”, “Literatūra un Māksla”, “Karogs”, u.c.


Turpretī ārzemju latviešu izdevumos ir šī vārda otra nozīme — radikālā un krasā.

Pēc neatkarības atgūšanas deviņdesmitajos gados, var pamanīt, ka arī vietējā presē parādās ārzemju “drastiskais”, nu jau ar šo ārzemju nozīmi. Izskatās, ka ievazāts diezgan viegli un pieņemts ar tikpat viegli.

 

Taisnības labad gan jāsaka, ka “Baltijas Vēstnesī” un vēl dažos vecajos laikrakstos dažviet “drastisks” ir sastopams arī ar nozīmi “stiprs” vai “iedarbīgs”, bet ar tādu nozīmi atradu tik pāris vietās, lielā pārsvarā bija jautrais un nebēdnīgais drastiskums. Man neizdevās atrast kāpēc dažviet bija tā stiprā un iedarbīgā nozīme — autora tā brīža untums, kaut kas tika sajaukts, vai arī vācu valodas ietekme (drastisch — stiprs, spējš, rupjš).

Būtu žēl, ja mēs pazaudētu savu “drastisko”. Tas ir ļoti labs vārds, kurš ir pelnījis savu vietu latviešu valodā. Nepārprotamu.

Manuprāt, te prasās kāds stingrs žests no valodnieku puses. Varbūt sākt kā gada nevārdu? Vēl ir laiks izlabot kļūdas un mazināt putrošanos.