Laikam jau virsraksts sanācis pārāk provokatīvs un dzeltens, bet tādos laikos dzīvojam- kaut kā jāpievilina lasītāji. Reiz pa reizēm kādu muļķību jau drīkst (ja?).
Vispār jau virsraksts daudz nemelo- man tiešām ir plāns nepirkt grāmatas. Bet- tik uz gadu! Tīri eksperimentālos nolūkos. Proti, pirms dažiem gadiem radās ideja, ka vajadzētu pārbaudīt praksē bezmaksas lasīšanu. Ik pa laikam dažās diskusijās dzirdams, ka cilvēki nelasa, jo grāmatas ir dārgas un reti kurš to var atļauties. Manuprāt, tā tas nav- pie mums grāmatas nebūt nav dārgas. Un vēl lētākas ir iepriekšējo gadu izdevumi vai lietotas grāmatas. Ja vien mērķis nav lasīt nule no tipogrāfijas nākušu grāmatu, tad lasīšana nemaz nav dārga nodarbe. Un, ja spēj iztikt ar bibliotēku piedāvājumu, tad lasīšana vispār sanāk bezmaksas. Un tieši šo es vēlētos izmēģināt- lasīt nule no tipogrāfijas nākušas grāmatas par tām nemaksājot ne centa. Pamatā ceru izmantot bibliotēku piedāvājumus. Vēl pastāv iespēja iemainīt grāmatu pret citu grāmatu vai saņemt dāvanā. Gada laikā mēģināšu tikt pie 52 grāmatām (un, protams, arī izlasīt).

Doma ir lasīt lasīt tieši svaigos izdevumus (2 mēnešus no parādīšanās grāmatnīcās) un tikai papīra formātā, jo zinu, ka var feisbuka grupās par velti savākt vecas grāmatas vai kaut kur novilkt e-grāmatas. Tas manam eksperimentam nederēs, jo mērķis ir pierādīt sev (un citiem), ka lasīt iespējams arī par baltu velti un ir lieki piesaukt dārdzību kā lasīšanu nogalinošu.

Saprotu, ka izdevniecības par manu eksperimentu rauks degunus un teiks, ka tur jau tāpat viss skaidrs (nepiekrītu) un kāds jau par tām bibliotēkas grāmatām tāpat maksā (piekrītu). Piekritīšu arī tam argumentam, ka grāmatu nepirkšana nepavisam neuzlabos situāciju Latvijas grāmatu tirgū un vēlme izvairīties no grāmatu pirkšanas smagi iesitīs nākotnē (un nemaz ne tik tālā). Bet, ja to visu kompensēs bibliotēkas, tad tas taču situāciju nepasliktinātu, ne? Pieaug bibliotēku apmeklējumu un apmeklētāju skaits, pieaug izsniegumu skaits, pieaug iepirkumu skaits, pieaug tirāžas…

Man pašam liekas, ka es reti apmeklēju bibliotēkas un pārsvarā ņemu vecas grāmatas. Līdz ar to nezinu vai un cik sīva cīņa (lasi- cik garas rindas) ir par svaigākiem izdevumiem. Un vai vispār būs iespējams pa gadu savākt 52 man interesējošas grāmatas. Tāpēc jau eksperiments.

Laikam tagad atliek tik nospraust sākuma un beigu datumu. It kā glīti izskatītos, ja sāktu ar pirmo janvāri (līdz tam vēl paspētu nopirkt ”Kāpu”, kuru ļoti gaidu), bet līdz tam laikam var sanākt pārdomāt. Tad nu- lai iet ar šodienu! Tūlīt izlasīšu Vonnegūtu (un pabeigšu šo maratonu) un varēšu atklāt jaunu lasīšanas izaicinājumu.

P.S.
Grāmatu skaits nav izvēlēts nejauši- bibliotēkās grāmatas izsniedz uz 14 dienām un, ja ievērošu termiņus, tad man sanāks doties uz bibliotēku 26 reizes. Katru reizi divas svaigas grāmatas būs izaicinājums gan atrast, gan izlasīt.