Jūrmala ir ne tikai pilsēta uz viļņa, bet arī pilsēta, kur domes priekšsēžus maina kā zeķes. Sakarā ar vakardienas notikumu, kad par pilsētas galvu tika ievēlēts Juris Visockis, man atmiņā atausa saruna ar viņu.

Bija tas kādus gadus 3-4 atpakaļ. Laiks bija ziemīgs un kā jau Jūrmalai raksturīgs- pilsētas ielas sniegam zaudē kādu trešdaļu vai pat pusi no sava platuma. Pa vienu šādu ielu (Meierovica prospekts) braucot pa savu labo joslu (labā bija gana plata, ko nevar teikt par apsnigušo un ne līdz galam notīrīto kreiso joslu), mani apsteidz šķidri bronzas krāsas bmw. Apsteidz mani tik cieši, ka kārtīgi ar sava auto spogli uzšāva pa manējo. Skaņa bija diezgan draudīga, bet spogulim, paldies Dievam, nekas nekaitēja- tikai kārtīgi atlocījās. BMW nereaģējot aizbrauca.

Pie nākamā krustojuma sarkanās gaismas, piebraucu blakus un piegāju pateikt, ka nav nemaz smuki. Nekad iepriekš nebija sanācis runāties ar citu šoferi uz ielas par braukšanu, bet šoreiz jau tā kā bija iemesls.

Pieejot klāt bmw slinki nolaida logu un uz manu repliku, ka pie auto saskares vajadzētu tā kā apstāties un pārliecināties vai otram viss kārtībā. Bmw šoferis mierīgi atbildēja, ka nekas taču nav noticis. Tikai spogulīši saskārās.

Pateicu, ka, ja viņam nekas nav noticies, tad vajag pārliecināties, ka arī man nekas nav noticis. Pie tam, ja viņš ir vainīgs. un beigās vēl piebildu- jums jau likumus vajadzētu zināt, deputāta kungs (pilsēta nav liela un deputātus it kā vaigā zinu). Ar kārtīgu uzsvaru uz pēdējiem diviem vārdiem.
Uhh, kā Jurim Visockim (viņš arī bija bmw šoferis) izmainījās attieksme. Balss tembrs, žesti, mīmika. Laipni piedāvāja nobraukt turpat aiz krustojuma maliņā un izrunāties. It kā jau teicu, ka kāda tur vairs jēga- spoguli atliku vietā un nule jau izrunājāmies, bet ja jau piedāvā, tad jāturpina vien ir saruna. Kā nekā- pats biju iniciators.

Turpt dažus metrus tālāk nostājāmies malā un tagadējais Jūrmalas pilsētas galva man ņēmās stāstīt (ka viņš jau labs un tā neko) un rādīt savas bēdīgās pieredzes ar sliktajiem auto apskādētājiem- rādot uz sava auto bamperi un pasvītrojot katru teikumu ar sulīgiem mātes vārdiem. Un mātes vaŗdi bija daudz. Neproporcionāli daudz tik īsai sarunai. Un lielākoties nevietā.

Stāvēju un domāju- deputāts tāds arī ir ikdienā vai arī tik tagad ir iejuties lomā, kad viens autobraucējs otru labāk saprot, kad tiek izmantoti autoservisā apgūtas frāzes.
Nevarētu teikt, ka man kā jūrmalniekam- vēlētājam iepatikās šāds sarunas biedrs.
Varēja taču vienkārši- atvainoties, ka nepamanīja saskari. Atvainoties par radītajām neērtībām un beigta balle.