Ticējumu mācība.
Tā kā no meitas skolas skolotājiem ir pagrūti sagaidīt izlabotos kontroldarbus, patstāvīgos darbus un dažādus citus veiktos darbus, tad meitai teicu visu fotogrāfēt. Tad vismaz ir iespēja mājās izrunāt, izķert kļūdas un, ja nepieciešams, tad arī savlaicīgi sagatavoties uz pārrakstīšanu.
Nesen saņēmu whatsapā no viņas bildes kādā ģeogrāfijas klases darbā par klimatu. It kā nekas īpašs- noteikt vidējo temperatūru, uzzīmēt vēja rozi, atlikt kontūrkartē klimatiskos ekstrēmus, utml. Bet viens uzdevums man uzsita asini (jā, zinu, ka pārāk saasināti uztveru mācību procesu un tas vispār ir sīkums)- proti, ir internetā jāatrod tautas ticējumi par gaidāmo laiku un tie jāizskaidro (uzdevumu skat. pievienotajā attēlā).
Man nekas nav pret ticējumiem. Tie ļoti labi iederētos folkloras mācīšanas procesā. Vai kādā literatūras stundā (saistībā ar ticējumu vācējiem vai tamlīdzīgi). Bet ģeogrāfijā (!) novērtēt zināšanas (!) par tautas ticējumiem! Un vēl izskaidrot! Te vienkārši nolaižas rokas…
Pielikumā vēl Toma Briča domas par ticēšanu ticējumiem (saite: lsm.lv).
Ehh, elpo dziļi un uzēd kādu no savām zaptēm :D
Protams, ir kaudze ticējumu, kas nestrādā (piemēram pēc mana suņa apēstās zāles daudzuma Latvijai bija jāapslīkst lietavās), bet šie konkrētie gan, man šķiet, ir dabas vērojumi, kas ir diezgan tieši un nepastarpināti. Nu nespēju es iedomāties, kā piena ceļu var ieraudzīt cauri biezai miglai :D Tāpat sniegs vizuļo, kad ir sals un, ja saule noriet mākoņos, tad rīt no rīta nekāds labais laiks nav gaidāms. Vecos laikos nebija Briča, kas pastāsta, ka atmosfēras fronte šķērsos Latviju un gubu mākoņi (tie paši, kuros tā saule norietēja) atnesīs lietu utt. Un vēl – Bricis runā par pavisam citu ticējumu veidu, kas patiešām ir diezgan šaubīgs, un ne vienmēr strādā, drīzāk ir tādas pat prognozes ilgstošiem periodiem, kādas mūsdienu metereologi izsniedz kaudzēm, un tieši tikpat neprecīzas :D
Ps. Šis ir skaists kompteneču izglītības piemērs. Es ieteiktu stiprināties garā un ņemt visu vēsu prātu :)
Pss. Labs sākums diskusijai
Es jau pamatā visu ņemu vēsu prātu, bet ir daži gadījumi, kas sit elpu ciet. Un bieži jau ir tā, ka ne nepareizi, bet drīzāk nevajadzīgi. Un šajā laikā zaudē laiku uz ko derīgu un nepieciešamu.
Ja te būtu kāds uzdevums atrast (vai ir jau doti) klimatisko ticējumu/vērojumu, kas strādā un, kas būtu jāizskaidro ar mūsdienu meteoroloģiju/fiziku/ķīmiju, tad es droši vien paklusētu :)
Vai tad ir bijis gadījums, kad ziemā ir redzamas zvaigžņotas debesis, un ir siltāks kā pāris dienas iepriekš, kad debesis bija apmākušās? Manuprāt, lielisks piemērs, kur izpausties ar savām fizikas zināšanām par siltuma pārnesi ar starojumu, mākoņu segas kā zemes siltumizolatora funkciju, bezvēja ietekmi uz iepriekš minēto. Tāpat vietā būtu [mums, ne skolniekam] atcerēties, ka krievu laikos veikalos bija dūmu sveces, ar kuru palīdzību _bezvēja_, _skaidrās_ pavasara vai vasaras naktīs, kad salnas apdraudēja augļudārzus, ļaudis radīja _mākslīgu_ mākoņu segu zemes siltuma noturēšanai.
Diemžēl nemāku paskaidrot sniega vizuļošanu, bet gribētu. Un arī visiem pārējiem nosauktajiem ticējumiem apakšā ir cieta fizika. Manuprāt – lieliski uzdevumi.
Protams, ja būtu tā, kā augstāk minēju (vai kā Tavā komentārā), tad būtu cits stāsts.
Te ir tas stāsts, kad skolēniem prasa atrast internetā tautas ticējumu. Nav būtiski kādu. Nav arī teikts, ka jābūt sakarīgam ticējumam. Nav arī teikts, ka jābūt sakarīgam izskaidrojumam (ar meteoroloģiju, fiziku vai ķīmiju apakšā).
Ņemam internetu un meklējam:
Ziema rāda, kāda būs nākošā vasara. Sausa un
auksta ziema liecina par sausu un karstu vasaru.
Sniegs un mitrs laiks ziemā radīs slapju vasaru.
Kādā laikā ziemu būs atkala, tādā pašā būs vasaru
salna. Ja atkala nāk no rietumiem, tad salnas
briesmas nav tik lielas.
Ja ziemas sākumā ir maz sniega, tad daudz snigs uz
beigām un arī otrādi.
Kad ziemā ir meži tukši no sniega, tad būs sausa
vasara.
Kuru ziemu stipri salst, tad nākošā vasara būs
lietaina.
Ja lietus līst piektdien, tad arī līs svētdien.
Lietus mākonis aiziet garām, ja tam pretī apgāž uz
mutes ēdiena vārāmo podu.
Pavasarī pirmā lietū jāiet ar kailu galvu laukā,
lai mati dabū salīt, tad aug lieli mati.
Ja ir lietains laiks un tanī dienā dzied gailis,
tad laiks mainīsies.
Ja lietum līstot, ūdens peļķēs uzceļas burbuļi un
pastāv kādu laiku, tad lietus līs ilgi.
Kad ziemu sniegs sāk snigt pirmdienā, tad liela
ziema, kad citās dienās, tad nav liela ziema.
Tagad varam ķerties klāt ticējumu izskaidrošanai :)
Par stipru vēju, kas rimstas pirms lietus – kārtīgs negaisa mākonis iesūc gaisu (updraft) no lejas, arī no tās puses, kurā virzās , tādēļ negaisa frontē vējš apstājas vai pat iet otrā virzienā. Var arī nenolīt, ja vēl nav nobriedis, bet tas neatceļ fiziku.
Atkārto gan nedaudz fiziku, Runci. Konkrētajā gadījumā tie būs Paskāla likums kombinācijā ar gravitācijas likumu. Nu, vēl arī Klapeirona – Mendeļejeva vienādojums.
Es par fiziku. Un par to, ka šādus novērojumus izskaidrotu skolotāji (fizikas un/vai ģeogrāfijas). Un viņi piebilstu, ka ticējumi mūsdienās nestrādā (pamatskolniekiem tas būtu derīgi). Izskaidrotu dabas parādības, iemācītu tās novērot. Tas būtu kolosāli.
Tik skolā tā nav. Diemžēl.
P.S.
Mans cepiens nav kašķa meklēšana vai vērsts pret izglītību. Var jau būt, ka visu saasināti uztveru (tāds darbs tēvam :)), bet nogurdina skolotāju paviršība pret savu darbu, kad man mājās ir jāizskaidro kāds notikums, jārāda karte (kuru skolā neviens nerāda) vai jāskaidro, kāpēc vieni vai otri ticējumi nestrādā :)
P.P.S.
Man patīk, ja manu saasināto uztveri par mācību procesu citi atvēsina :)
Es, kas nedaudz esmu arī skolotāja, varu pateikt, ka to laiku, ko es varētu patērēt stāstot interesanti, rādot, gatavojot (pie kam, gribas, lai interesanti, gribas, lai prieks gan man gan bērnam), es pavadu, mēģinot disciplinēt klasi, jo vienmēr būs kāds, kas uzskatīs, ka viņš ir vienlīdzīgāks. Es negribu būt pavirša pret savu darbu, bet arī man ir savas izturības robežas. Es tad vairs negribas, vienkārši negribas, jo saproti, ka tas lielākajai daļai nav vajadzīgs. Un tad uzrodas tāds Baltais runcis, kuram vajag. Patiesībā man žēl to bērnu vecāku, kas grib, lai viņu bērni mācās un bērnu, kas grib mācīties.
Ps. Neviens skolotājs neiet uz skolu strādāt, lai būtu paviršs, noguris, kliedzošs utt. Vismaz es nē. Bet gads šajā darbā jau maina attieksmi. Diemžēl. Labi, ka mai ir izvēle, tas palīdz ;)
Hmm, samulsu no komentāra, jo īsti nenolasu starp rindiņām vai es esmu sliktais vai labais? :)
Lai vai kā- es ļoti labi saprotu skolotājus. Arī meita teica, ka individuālās pārrunās ar skolotāju bija pavisam cita bilde- klusums un visu varēja saprast (sadzirdēt). Viņai klasē ir kāda trešdaļa, ja ne vairāk, kuri neklausās ne sevi, ne skolotājus- vai nu skaļi sarunājas, vai arī lūr tālrunī.
Un man ir 9.klase- ir jāiespringst labam atestātam un eksāmeniem :)
Uzdevumā ir rakstīts “izskaidro to”. Kas tieši šajos divos vārdos vedina Tevi domāt, ka skaidrojumam būtu jābūt pamatotam ar šamaņu rituāliem, rūnu rakstiem vai sievasmātes garastāvokli, tikai ne ar skolā iegūtajām zināšanām, kuru praktiskā pielietojuma treniņš notiek tieši šī uzdevuma izpildes laikā?
Atzīsties nu, ka uzdevumā nebiji iedziļinājies. Bet par rakstu paldies, bija interesanti. Manā laikā tādas lietas skolā nebija.
Labi, es, kā pārsteidzīgs cilvēks, pārāk uzsēdos uz ”atrodi internetā tautas ticējumus”. Ja būtu vienkārši- ”pamato esošos novērojumus”, tad laikam es paklusētu. Vēl tas, ka zinu, kas viņiem bija [ne]mācīts.
hmm, “izskaidro to” tiešām kaut kā dīvaini.
es gan šīs lietas nesauktu par “ticējumiem”, bet droši vien par “novērojumiem”.
Ne jau no zila gaisa kāds (iepriekšējais paaudzēs dzīvojošs) tos iegaumēja, pierakstīja.
Tātad, daudzkārt notiekot dabā kaut kam vienam, izpildījās kaut kas cits.
Manuprāt normāli. Bet nu izskaidrot, es gan nemācētu.
Interesanti, kā meita izskaidroja (žēl, ka aizkrāsoji).
Meitas ticējums tika aizkrāsots ievērojot privātumu :) Un tur jau bija citi (kā uzdevumā prasīts- atrasti internetā) ticējumi. Pat nezinu, kāpēc tie ”paraugi” tur uzrakstīti.
Kā gudri cilvēki saka- daba mainās un mūsu senču ticējumi vairs nestrādā.
:) Te no dažiem dialogiem izskatās, ka Tev, Runci, ir personības dalīšanās. It kā pats ar sevi runātos :)
Bet par izskaidrošanu- nu jāā, kurā klasē tas ir? Pamatot ar visādām fizikām/ķīmijām būtu jau aumež feini, bet vai tie bērni to jau zina? Cita lieta- varētu pamatot, vai pats bērns arī ko tādu novērojis.
Bet vispār- “kad gulbji aizlaižas, tad trešā dienā snigs…”. Brīnums, ka pērn vispār kaut kas uzsniga, jo gulbju famīlija dzīvojās pa upi visu ziemu.
9.klase. Jauniešiem tas nav ne stāstīts, ne rādīts. Mierīgi izgāja ar tiem pašiem ticējumiem, kurus es te augstāk izmakšķerēju no interneta (un dabūja maksimālos punktus).
Fledi – ne viss ir zelts, kas spīd. Ticējumā nav rakstīts, ka nesnigs, ja gulbji nelidos. Parasta loģikas kļūda.