Tā kā no meitas skolas skolotājiem ir pagrūti sagaidīt izlabotos kontroldarbus, patstāvīgos darbus un dažādus citus veiktos darbus, tad meitai teicu visu fotogrāfēt. Tad vismaz ir iespēja mājās izrunāt, izķert kļūdas un, ja nepieciešams, tad arī savlaicīgi sagatavoties uz pārrakstīšanu.

Nesen saņēmu whatsapā no viņas bildes kādā ģeogrāfijas klases darbā par klimatu. It kā nekas īpašs- noteikt vidējo temperatūru, uzzīmēt vēja rozi, atlikt kontūrkartē klimatiskos ekstrēmus, utml. Bet viens uzdevums man uzsita asini (jā, zinu, ka pārāk saasināti uztveru mācību procesu un tas vispār ir sīkums)- proti, ir internetā jāatrod tautas ticējumi par gaidāmo laiku un tie jāizskaidro (uzdevumu skat. pievienotajā attēlā).
Man nekas nav pret ticējumiem. Tie ļoti labi iederētos folkloras mācīšanas procesā. Vai kādā literatūras stundā (saistībā ar ticējumu vācējiem vai tamlīdzīgi). Bet ģeogrāfijā (!) novērtēt zināšanas (!) par tautas ticējumiem! Un vēl izskaidrot! Te vienkārši nolaižas rokas…
Pielikumā vēl Toma Briča domas par ticēšanu ticējumiem (saite: lsm.lv).

0