Nosaukums: Čempionu brokastis jeb Ardievu, melnā pirmdiena!
Autors: Kurts Vonnegūts
Izdevniecība: Liesma
Gads: 1987
LPP: 203

Kurt Vonnegut, Jr – Breakfast of Champions .,1973.
Tulkojums latviešu valodā- Vizma Belševica

Par grāmatu-
Kilgors Trauts saņem ielūgumu ierasties uz mākslas festivālu, kur viņš būs goda viesa lomā. Negribīgi un aizdomu pilns viņš tomēr dodas ceļā pa plašo Kilgora Trauta un Dveina Hūvera zemi. Pa ceļam viņa atceras gan dažādus notikumus no savas dzīves, gan notikumus no savām grāmatām. Īsi pirms ierašanās festivālā viņš satiek savu Radītāju.

Vonnegūta lasīšanas maratons turpinās. Šoreiz gan starpfinišs sanāca ar nobīdi, bet ko padarīsi- tā gadās! Vienkārši- 11.novembris iekrita svētdienā un man brīvdienas parasti ir tā patālāk no datora. Pirmdienās jau rindu aizņēmis blogāres apskats. Tad nu atliek vēl nākamā diena- 13.datums. Man liekas, ka Vonnegūtam šis datums pat vairāk piestāv.
Vonnegūta darba izvēle šoreiz bija gaužām vienkārša- bija jāpabeidz iesāktā dzeltenā trīsromānu grāmata- rindā pēdējais darbs ”Čempionu brokastis”.

Kilgors Trauts saņēma ielūgumu uzstāties kādā mākslinieku festivālā Amerikas Vidējos rietumos. Ielūgumu viņam nosūtīja Eliots Rouzvoters. Sabijies no tā, ka kāds tomēr zina viņa vārdu un ir pat lasījis kādu no viņa darbiem, Kilgors ielūgumu negribēja pieņemt. Kā nekā viņa darbus publicē tikai vāveru žurnālos, kur tos neviens nelasa. Kā par brīnumu- lasa gan.
Beigās Kilgors tomēr pieņem ielūgumu. Vismaz aizies un parādīs, ka ir kāds mākslinieks, kurš ziedo savu dzīvi patiesības un dailes meklējumos, bet ne draņķa neatrod.
Iegādājies žurnālu ar sievietēm biksītēs (tur bija publicēts viens viņa darbs), Kilgors dodas uz festivālu. Pa ceļam piestāja neķītru filmu ķinītī, redzēja slavenu alu, tika aplaupīts, izģērbts un daudz runāja ar smagā autiņa šoferi, kurš viņu savāca pa ceļam.
Viesnīcā pirms festivāla gan sanāca neliels kāzus- Kilgors zaudēja puspirkstu un satika savu Radītāju.

Šoreiz Vonnegūta lasīšanā iemaldījās kāds kaitinošs elements, kurš ik pa laikam jauca noskaņu un lika raukt pieri- ja sākumā bija mazliet jautri un gaidpilni, tad kaut kur viducī sāka likties, ka autors par mani ņirgājas- burtu izkārtojums vēstīja brīžam pilnīgi nesavienojamas lietas. Protams, beigās jau viss sastājās pareizā zvaigžņu stāvoklī un varēja saprast, ka ņirgāšanās bija tikai mazliet. Pamatā jau viss tikpat skaidrs un lasāms kā Kilgora Trauta darbi. Un, kas zīmīgi- arī šajā romānā bija attēli ar vāveri un biksītēm.
Dažviet bija ļoti labi un trāpīgi citāti- par to vien desmitnieks jāliek. Arī tā doma par mašīnām, kas tuvāk pie beigām bija izcili labi apspēlēta. Par to ar desmitnieks.
Vispār Vonnegūts ir malacis- viņu lasot var saprast pat pilnīgu sviestu. Nu, vismaz tēlot, ka saproti. Un pie reizes var arī kopā pasmieties par sevi, autoru un citiem. Nu, vismaz tēlot, ka pasmejies.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.

0