Šodien jau plašsaziņas līdzekļos izskanēja, ka Jēkaba ielas tautas kalpi nolēma tautu, un pirmām kārtām skolniekus, padarīt par mazākiem dzērājiem- tika atbalstīti grozījumi alkoholisko dzērienu aprites likumā un viens no šiem padarītajiem ”darbiem” bija papildināt 6.panta pirmo daļu ar astoto punktu, kurā minēts ” 1. septembrī”.
Turklāt visam piedevām vēl izdomāja, ka alkoholu nedrīkstēt tirgot arī bāros, kafejnīcās un restorānos. Faktiski sanāk, ka turpmāk, 1.septembrī nekur nebūs nopērkams kaut kas grādīgs.

Vai tas ir prātīgs lēmums, par to šoreiz nē. Tagad varētu padiskutēt par to, cik strādāt imitējoši ir mūsu deputāti. It sevišķi vēlēšanu gadā. Kad var izbīdīt cauri kādu likumu, kas izsauks plašāku rezonansi sabiedrībā. Rezultātā, visi pamana, ka deputāti čakli strādā.
Tikai vai tas viņu padarītais ir kas vairāk par tukšu salmu kulšanu?

Proti- ne vienmēr pirmā skolas diena ir pirmajā septembrī!
Ja kāds netic, tad var aiziet uz šo adresi un paspēlēties, lai redzētu kurā gadā 1.septembris nebūs pirmā skolas diena.
Ieskatam tuvākā desmitgade:
2011-ceturdiena
2012-sestdiena
2013-svētdiena
2014-pirmdiena
2015-otrdiena
2016-ceturtdiena
2017-piektdiena
2018-sestdiena
2019-svētdiena
2020-otrdiena

Kas sanāk? Jau tuvākajos trijos gados aizliegtais pirmais septembris būs aizliegts pa tukšo. Un no tuvākajiem desmit gadiem, četros 1.septembris iekrīt sestdienā vai svētdienā. Kāda jēga no šī likuma papildinājuma?

Bet, ja likums ir pieņemts, tad tas ir jāpilda. Tikai interesanti būs redzēt kā deputāti skaidros restorānu, veikalu un bāru īpašniekiem kāpēc sestdienas dienā, kad neviens bērns uz skolu neies, viņiem jākorķē pudeles ciet un jācieš zaudējumi?!

Un ko lai uzņēmēji saka tūristiem, kuri gribēs izbaudīt saulaino nedēļas nogali kādā āra kafejnīcā pie alus kausa vai glāzes vīna?
Vai tūristus apmierinās atbilde- Atvainojiet, bet mums daži imitēja ka strādā, kā rezultātā tagad mēs nevaram strādāt.