Īstenībā es gribēju rakstīt nedaudz nopietnāku rakstu par operas īri. Par to pašizdomāto un pašpasludināto svētumu un šķīstumu. Par vēlmi katrā akacī saskatīt velna ragus. Par… Bet beigās nolēmu- nav ko ar tiem nopietniem rakstiem. Tam domāti citi interneta resursi. Un galu galā- man tāpat nesanāks.
Tāpēc- labāk dzenam muļķi. Varbūt sanāks.

Lūdzu, opera trijos cēlienos. Lasīt ar smaidu.

Opera 3 cēlienos ”Krutojs”

Librets un mūzika– no tautas.

Personāži– Krutojs, sarkanais paklājs, Vaidelote, stikla kalns, Antiņš, Antiņa zirgs, Kirkorovs, glamūrīgi ciemiņi.

Norises vieta– lībiešu zeme un senais Operas nams, kas krīvu kalnā savu vietu radis.

1.cēliens

Atveras priekškars.

Acu priekš viz dzeltenās smiltis. Nedaudz tāļāki jūra kā spogulis, ja neskaita viļņus. Dzirdami skanīgi viļņu šļaksti un kaiju dziesmas.

uznāk Krutojs.

Krutojs: Sliš, man te patīk. Varētu padziedāt.

no otras puses uznāk Antiņš.

Antiņš: Dziedi, ak jel. Bet citur. Va zin’- es tavā dziedāšanā ne i klausīšos, ne i skatīšos. Zin’- neviens i ne klausīsies, i ne skatīsies. Neviens te pat negrib neko tādu redzēt. Tāpēc man domāt- tev jāiet prom. Ko ta viens dziedāsi.

Krutojs: Sliš, man ir sava publika.

uznāk glamūrīgi ciemiņi.

Antiņš: Nūūū, tad cita liet.

Krutojs: Nu, esi ar mieru, ka es te padziedās?

Antiņš: Ar mieru.

Krutojs: Davai, sit saujā! un sniedz Antiņam roku.

Antiņš domīgi mēģina saprast piedāvājumu un lēnām sāk vērt vaļā bikšu priekšu.

Glamūrīgie ciemiņi sāk dziedāt piedauzīgu dziesmu no padomju armijas kora repertuāra.

No kreisās puses ar vieglu dejas soli un savādu dzirksti acīs uznāk Kirkorovs.

Priekškars.

2.cēliens

Tā pati vieta, tikai šoreiz dzeltenās smiltis ir pabalojušas un pie krasta saskalotas smird dūņas.

Krutojs domīgs smēķē un veras tālē.

Krutojs: Dāā,… bij labs tusiņš.

uznāk Antiņš no otras puses.

Antiņš: Nu, viss kārtībā? Brauksi prom? Nebrauksi atpakaļ? Patika? Varbūt nākamreiz citur?

Krutojs: Sliš, tev taču bilance plusos?

Antiņš: Nu jā… it kā jau ir… bet…

Krutojs: Kāds vēl bet?! Kas par bazaru!? Sliš, davai, es tev vēl nedaudz piemetīšu?

Antiņš kautrīgi nodūris acis, pastiepj pretī roku.

Krutojs: Pag, nē. Sliš, tu iepriekš ne tā saprati.

Atiņš: Nē, takš. Līkop vairs nevajag. Es naudiņai roku sniedzu.

Kutojs: Ā, cita ģēla. Ieliek Antiņam saujā 10 dālderus un vēl 120 uzmet pa virsu.

Antiņš ar laimi sejā: Ak, kā Vaidelote priecēs šī summa.

Smagu vaidu dvešot uznāk Vaidelote. Ierauga abus divus.

Vaidelote: Ko ta ieskapēji?

Antiņš: da neko- es te vecā pusigauņa piejūras smilkti izīrēju.

Vaidelote lepni: Mans Antiņš var visu!

Antiņš lepni paslej augšup galvu.

Krutojs: Sliš, tā smilkts jau ir tikai puse. Otra puse Rīgā.

Antiņš manāmi satrūcies : Kas ta? Ko ta?

Krutojs: Man dzimumdiena jāatzīmē. Sliš. Dajoš to balto mājiņu kanāla malā. Uz vienu naksniņu.

Vaidelotei izlaužas vaids.

Antiņš: Pag, tu gribi krīvu kalnā esošo balto māju, kas celta no svētozola birzes varenākajiem ozoliem? Nē, tā neies krastā. Zaimošana!

Krutojs: Sliš, a nauda tev samaksāju! Saujā sitām!

Izskanot Krutoja pēdējiem vārdiem fonā iznāk Kirkorovs un šķelmīgi smaidot nostājas paēnī.

Vaidelote: Kooaa darījāt?!

Antiņš: A… nu lāb. Dālderi noderēs. Stādīšu jaunu svētozolu birzi. Saulstaru caurvītu. Putnu piedziedātu.

Krutojs salicis rokas uz krūtīm veras uz Rīgu. Glamūrīgie ciemiņi nostājas viņam aiz muguras un visi uzsāk dziesmu.

Kirkorovs paēnī slauka bikšu starās sasvīdušās plaukstas.

Priekškars.

3.cēliens.

Rīga, baltais Operas nams kanālmalā.

Pa vidu daļa glamūrīgo ciemiņu iztin sarkano paklāju un glīši nosprauž maliņas. Cita ciemiņu daļa malā fotogrāfiem rāda to kas mugurā uzvilkts un apakšā pavilkts. Daži dzied. Kreisajā pusē stāv Antiņa zirgs un rādot ar kreisās kājas pakavu nebalsī zviedz par visu redzamo. Otrā pusē Vaidelote vaid.

Antiņš paēnī stāvot saujā ņurca dālderus. Krutojs centrā stāv uz sliekšņa un māj. Tik nevar saprast vai māj sveicienus vai ardievas. Vai arī māj Kirkorovam.

Vaidelote ar vaidu Antiņa zirgam: Ar labo kāju, labo vajadzēja!

Antiņa zirgs: Kuš, ļauj vērot. turpina zviegt.

Antiņš norauj cepuri un sparīgi uzliek tai kāju: Ne viss ir tā kā izskatās! Ne viss ir tā kā izklausās! Viss ne.

Glamūrīgie ciemiņi saiet baltajā namā. Sāk skanēt mūzika.

Antiņš, Vaidelote un Antiņa zirgs sanāk centrā. Visi trīs sadodas rokās.

Garām plandošā kleitā aizsteidzas Kirkorovs un pazūd durvīs.

Fonā dzirdams krītošu akmeņu dārds un plīstošu stiklu šķinda. Tur Stikla kalns drūp. Viss satumst.

Priekškars.