Nobela prēmija literatūrā- 2013.gads Alise Manro- Meiteņu un sieviešu dzīves.
Nosaukums: Meiteņu un sieviešu dzīves.
Autors: Alise Manro
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2005
LPP: 271
Par grāmatu-
Dela ir parasta meitene, kura iet skolā, viņai ir draudzenes, vecāki un brālis, tantes un onkuļi. Bez visa tā, Dela vēl pieaug un viņai ir jāuzzina un jāpiedzīvo tik daudz, lai saprastu, kā tas ir – rast pašai atbildes uz bērnībā meklētiem jautājumiem.
Es meklēju šajā grāmatā kaut ko vairāk par pagājušā gadsimta pirmskara Kanādas lauku mazpilsētu. Man prasījās kas vairāk. Kaut kas tēlaināks, dinamiskāks un ar tēliem bagātāks. Lai gan- par tēlainību es te lieki čīkstu. Tēlainība bija, to es nenoliegšu- katrs piedzīvojums un pārdzīvojums tika meistarīgi parādīts un tajā pat laikā nebija žāvājoši garš. Un nav būtiski vai tā ir lauka ainava, Delas bojfrenda ģimene vai tēvoča Čemberlena daikts. Viss tika parādīts pietiekami labi, pietiekami spilgti un pietiekami precīzi. Laikam tas arī bija noteicošais, kāpēc man šo grāmatu patika lasīt. Jā, patika. Lai gan bija pamatīga piespiešanās lasīt kas tad tur turpinājumā notiksies. Jo nebija nekā cita pie kā šajā grāmatā pieķerties. Delai līdzpārdzīvot neizdevās, bet pārējie bija pārāk tālu no priekšplāna. Un arī pārāk īsu brīdi bija Delas (un līdz ar to arī manā) uzmanības lokā.
Varbūt tās ir tikai manas subjektīvas domas, bet visu laiku nepameta sajūta, ka viss grāmatā notiek caur pamatīgu drūmuma prizmu. Varbūt pie vainas starpkaru periods. Varbūt tā arī Kanādas mazpilsētās notikās (notiekas?). Varbūt vienkārši autorei par to laiku ir drūmas atmiņas. Nezinu, bet tās sajūtas palika un nedeva mieru pat nosacīti jaukās grāmatu epizodēs.
Tā arī līdz galam nesapratu skuķa seksuālo dziņu. Faktiski tur visas meitenes un sievietes bija ar savām dziņām– kāda aizbrauc, jo gaida bērnu. Kāda noslīcinās, jo gaida bērnu, kāda paliek resna, jo mīļotais pamet…. Un meitenēm jāizdzīvo un jāpiedzīvo viss pašām, jo sievietes ir tik aizņemtas, tik pareizi audzinātas, tik pašas nespējīgas uzturēt normālas attiecības, tik nespējīgas pamācīt meitenes, tik… .
Tāda sajūta, ka tur un tajā laikā būt meitenēm un izaugt par sievietēm ir pamatīgs pārbaudījums, kuru iztur knaps procents. Pārējām jāsteidzas ar kāzām, jo puncī bērns vai jāmeklē darba sludinājums vietējā pārtikas bodē, jo mīlestības sagrozītās galvas nespēj tikt pie labām atzīmēm izlaiduma eksāmenos. Vai vēl kas cits.
Grūta, un mazliet drūma dzīve bija tām meitenēm. Un sievietēm.
[xrr rating=7/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
Akdies, nopietni? Es, sieviete, lasīju šo visu, elpu aizturējusi. Atpazinu katru sajūtu. Nu, jā. Kā gan vīrietis var just līdzi Delai, ja tā padomā. Tur kaut kam ir jānorezonē, lai līdzi justu. Izcila grāmata. Izcila.