Nosaukums: Kapteinis Pantaleons un sieviešu labo pakalpojumu ro
Autors: Mario Vargass Ljosa
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2007
Lappuses: 281

Par grāmatu-
Peru armijas kapteinim tiek dots svarīgs uzdevums- pilnībā slepenībā izveidot vienību no vieglas uzvedības sievietēm, kas mazinātu seksuālo spriedzi armijas rindās.

Nākamais darbs no Nobela prēmijas literatūrā saraksta.

Lasīju un klusībā ķiķināju. Un bija arī par ko- autoram izdevies visnotaļ labā veidā pasniegt seno stāstu par daudzskaitlīgu veču kolektīvu, kuram ar bromu sen vairs nepietiek.
Ja nepietiek, tad jāmeklē kur pietiek. Un armijas virsvadībai ikurāt neiet pie sirds, ka viņu pakļautie karavīri savu mierinājumu meklē civiliedzīvotāju mājokļos, kas rezultējas piesmietās meičās un dusmīgos rados. Lai mazliet šo lietu piebremzētu, kādam dzima ideja, ka vajadzētu dažas sievietes paņemt, tā teikt- armijas maizē. Tik viena bēda- šo uzdevumu uzticēja veikt kapteinim Pantaleonam, kuram armija ir sirdslieta. Viņš izpildīs jebkuru uzdoto uzdevumu cik vien labi ir iespējams izpildīt. Un vēl nedaudz pacentīsies, lai tik sanāktu labāk.

Un viņam sanāca. Sanāca no sākuma sameklēt 5 ”armijnieces”. Pēc tam vēl, tad vēl… un gala beigās sanāca savas štata vienības, kuģis, lidmašīna, bāzes vieta un n-tie grafiki un atskaites.
Protams, ar laiku tika pilnveidotas pieņemšanas metodes un vēl šādi tādi sīkumi.

Savulaik Arno Jundze šo darbu nosauca par skandalozu. Nezinu, es to drīzāk sauktu par satīriski ironisku armijas dzīves attēlojumu, kur pamatīgi apspēlēta birokrātiskās muļķības un visa cita dažu dumju ideju nepārdomāta ieviešana dzīvē.
Turpat tika pieminētas pikantas epizodes, kuras, neliegšos- bija, bet nekādi jau nu nevarētu būt izskaidrojamas grāmatas straujai izpirkšanai.

Katrā ziņā autoram ir labs krampis un tikpat laba humora izjūta. Vienīgi sākumā bija pagrūti piešauties pie autora stila, kur atsevišķiem momentiem pa vidu tika iesprausta viena vai divas rindkopas no it kā paralēli notiekoša notikuma tikai citā vietā un ar citiem personāžiem. Vēlāk gan ielasījās un nemaz netraucēja. Kā Latīņamerikas seriālā, kur epizodes lēkā šurp un turp.

Grāmata savā uzbūvē nedaudz atšķīrās no ierastā- tai bija ne tikai augstākminētie iestarpinājumi, bet arī pats teksts daudzviet tikai veidots kā armijas sarakstes formā, kur centīgais kapteinis Pantaleons saviem armijas priekšniekiem drukā pamatīgas atskaites ar grafikiem un zinātniski pamatotiem (pats mīlējies ar hronometru rokās, lai zinātu cik vidēji šim procesam ir nepieciešams laiks) aprēķiniem un uz kuriem tikpat centīgie armijas priekšnieki atbild un pārsūta citiem.

Skaidrs, ka ar laiku (īsu laiku) slepenības plīvurs krīt un drīz jau visa valsts zina par Pantaloniju- tā iesauca, veču izpratnē, paradīzi zemes virsū, kuru vada laimīgais kapteinis Pantaleons.

[xrr rating=9/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]

Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.