Nosaukums: Mariamne
Autors: Pērs Lāgerkvists
Izdevniecība: Liesma
Gads: 1977
Lpp: 239

Par grāmatu
Grāmatā ”Mariamne” ir apkopoti trīs Pēra Lāgerkvista darbi- Mariamne, Patiesībā viesis, Ahasvēra nāve.

Biju nolēmis, ka no šīs mazās grāmatiņas lasīšu tikai vienu- to, kas nolikts kā tituldarbs. Bet aizlasījos un izlasīju abus pārējos ar.
Un labi, ka neaizvēru grāmatu pēc pirmā stāsta, jo visi trīs darbi ir atšķirīgi.
Ja ”Patiesībā viesis” (sarakstīts 1925.gadā) ir tāds kā autobiogrāfisks darbs, kurā brīnišķīgi atklājas tāds ziemeļniecisks skarbums un tajā pat laikā tā neizmērojamā mīlestība uz visu- uz jāņogkrūmu, uz mātesmāti, uz tēvu, uz māti… pēdējais tēls bija īpaši izcelts- tāds gaišums un vieglums burtiski starot staroja. Lai arī pats stāsts nebūt nav tas pozitīvākais un gaišākais- Andersam ir smaga cīņa jāizdzīvo, lai saprastu sevi, savu ticību un savu dzīvi.

Mariamne (sarakstīta 1966.gadā) ir oda mīlestībai un cietsirdībai. Nežēlībai un pašuzupurēšanai.

”Maraimne” centrā ir ļaunais ķēniņš Erods, kurš bija tik nežēlīgs un cietsirdīgs valdnieks, ka viņu nemīmēja neviens. Un viņš nevienu nemīlēja. Tikai ar baiļu palīdzību viņš turēja savus pavalstniekus pakļautībā.
Maraimne ir meitene no makabiešu cilts, pret kuriem Erods izturējās sevišķi cietsirdīgi. Un tieši šī cietsirdīgā izturēšanās pamudināja Mariamni kļūt par Eroda sievu. Tā cerot pasargāt savu tautu. Bet tauta to nepieņēma, uzskatot, ka Mariamne ir nodevēja. Lai arī viņas centība tomēr spēja īsu brīdi mazināt Eroda nežēlību.

Lai arī Mariamne mira pēc Eroda pavēles, Erodam dzīves pēdējie mirkļi pagāja izsakot tikai vienu vārdu- vienīgā cilvēka vārdu, kuru viņš jebkad mīlējis- Mariamne, Mariamne…

Starp citu- Latvijas Radio arhīvā ir iespēja noklausīties šo stāstu.

Pēdējo stāstu ”Ahasvēra nāve” (sarakstīts 1960.gadā) ļoti trāpīgi raksturo pēcvārda vārdi- Mūžīga nemiera vajāts svētceļnieks, kurš nekad nenonāk līdz Dievam. Svētceļnieks, kurma pašam kauns par to, ka viņš dodas uz svēto zemi. Neērti atzīties kādam, ka viņš iet krustā sistā dēļ. Pārmetumu mocīts, jo kabatā viņam ir salaupīta nauda ar kuru viņš maksā par ceļu uz apsolīto zemi. Un varbūt pati apsolītā zeme nav tā, ko viņš meklē? Varbūt ir jāskatās tālāk, aiz apsolītās zemes?

[xrr rating=9/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]

Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.