laba_zeme

Nosaukums: Labā zeme.
Autors: Pērla Baka
Izdevniecība: Avots
Gads: 1992
LPP: 240

Pearl S.Buck- The Good Earth., 1931.
Tulkojums latviešu valodā- Anna Kalniņa

Par grāmatu-
Vang Lungs ir nabadzīgs ķīniešu zemkopis, kuram ar tēvu pieder tikai zemes pleķītis un neliela mājiņa. Ar pamatīgu darbu un neatlaidību, kā arī nedalāmu mīlestību uz zemi, Vang Lungs spēja kļūt par turīgu un visu cienītu saimnieku.

Laikam viens no tiem retajiem nobeliem, kurš lasās viegli, ātri un bez sarežģītām domām. Gandrīz vai jāsaka, ka romāns ”Labā zeme” ir skaista pasaka par darbu, tradīcijām un dzīves vērtībām. Uzrakstīta vieglā valodā un papildus vēl arī izglītojoša ķīniešu kultūrā un paražās.

Vang Lungs dzīvo ar savu tēvu un no rīta līdz vakaram, tāpat kā visi pārējie ciema iedzīvotāji, strādā savā tīrumā. Tā kā tēvs kļuvis vecs un saimniecībā vairs palīdzēt nespēj, tad Valg Lungs iet pēc sievas uz bagāto kungu māju, kur viņam jau pirms kāda laika bija sarunāta viena verdzene par sievu. Pārvedis mājās sievu, viņš nu var izbaudīt tos nelielos atelpas brīžus, kurus iepriekš bija spiests veltīt malkas gādāšanai, mājas kopšanai un ēst taisīšanai. To tagad dara sieva.

Pamazām, sievai piepalīdzot, Vang Lungs apstrādāja savus tīrumus aizvien labāk un līdz ar to arī raža bija lielāka. Pamazām, augot kuplākai ģimenei, aug arī viņu mantība. Un nu jau viņš var nopirkt papildus tīrumu, kur audzēt rīsu.

Protams, neiztika bez neražas, kad Vang Lungs bija spiests doties uz dienvidiem piestrādāt lielajā pilsētā, kamēr turpat viņa ģimene ubagoja. Apziņa, ka viņam ir palikusi zeme, kur atgriezties, deva viņam cerību un spēku izdzīvot šo grūto laiku. Atgriezies, viņš ar jaunu sparu metās apkopt savu zemi un jaunā raža jau nodrošināja viņam ne tikai iztikšanu, bet arī varēja sākt domāt par uzkrājumiem. Pamazām Vang Lungs kļuva par turīgāko vīru apkārtnē un, lai arī pats vairs ar zemkopību nenodarbojās, nebeidza atkārtot un teikt dēliem, ka viss sasniegts pateicoties zemei, kura viņus baro.

Tikai pēc grāmatas izlasīšanas es uzzināju, ka esmu iesācis triloģiju, vai precīzāk- triju grāmatu ciklu- Labā zeme, Dēli un Sadalītais nams (tulkojumu latviski neatradu, tāpēc atļāvos pats latviskot nosaukumu). Par pēdējiem diviem nemācēšu teikt, bet ”Labā zeme” mierīgi ir lasāma kā viena, pabeigta grāmata. Protams, ir interesanti uzzināt kā tad klājās Vang Lunga pēctečiem un viņu mantotai bagātībai, bet šoreiz nojausma saka, ka turpinājumu nevajag. Vismaz pagaidām.

Interesanti bija redzēt citu laiku un citu tautu atšķirīgos dzīves uzskatus. Kaut vai bērnu dzimšana- dēli nozīmē prieku, laimi un pārticību. Meitenei piedzimstot jau uzreiz ir skaidrs- verdzene, jo no tās nav nekāda jēga un laimīgi tie vecāki, kuri var savas meitas pārdot verdzībā vai arī, ja ir diezgan turīgi, tad izprecināt kādam.
Arī pēdu siešana meitenēm te tika attēlota (protams, ne jau detaļās, bet tā, lai tā bilde kļūtu skaidrāka kāpēc to vispār dara). Tāpat arī opija posts, nabadzīgo ļaužu grūtā dzīve, nemieri, pienākums pret vecākiem radiem un viņu ģimenēm (tev ir nauda, tātad tu esi spiests barot arī savu tēvoci un tas nekas, ka viņš nestrādā un slinko dzīvodams tavās mājās. Tāpat esi spiests uzturēt visu viņa ģimeni (kamēr tēvocis ir dzīvs)).
Tas viss tika pasniegts vienkāršā valodā, ar vienkāršiem dialogiem, kuros viegli varēja ieraudzīt to laiku noskaņu un cilvēku dzīvesveidu. Droši vien tas arī palīdzējis grāmatai kļūt ne tikai populārai, bet arī atnest autorei gan Pulicera, gan Nobela prēmijas. Pēdējā gan vairāk viņai par austrumnieku dzīvju attēlojumu kopumā, bet celmlauzis laikam tomēr paliek ”Labā zeme”.

P.S.
Gadījumā, ja kāds latviešu vikipēdijā meklē informāciju par Pērlu Baku un Labo zemi, tad nepavelkaties uz citātu ”Viņas romāns The Good Earth (1931) bija vislabāk pārdotākā fantastikas grāmata ASV 1931. un 1932. Gadā”. No mana apraksta jau vajadzētu būt skaidrs, ka fantastika tur pat klāt nav stāvējusi.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.

0