pirandello

Nosaukums: Vilciens nosvilpa
Autors: Luidži Pirandello
Izdevniecība: Latvijas Valsts izdevniecība
Gads: 1962
LPP: 374

Il treno ha fischiato
Luigi Pirandello
1938
Tulkojums latviešu valodā- Andrejs Speke

Par grāmatu-
Nobela prēmijas literatūrā saņēmēja, Luidži Pirandello noveļu krājums, kurā apkopotas 24 noveles.

Kad biju piebeidzis apmēram pusi no novelēm, man sāka likties, ka grāmatai komplektā vajadzēja būt arī kāds pārītis žiletes. Vai vismaz kāds cilpots striķa gals. Nu tik bēdīgi, bezcerīgi un visādā citādā veidā drūmi pasniegts krājums man laikam nebija rokās trāpījies. Ne, nebija slikti. Tikai tas drūmums kā pelēcīga migla apņēma un likās,, ka nelaidīs vaļā līdz pat beigām. Gandrīz vai likās, ka šo varētu dot uz nāvi notiesātajiem izlasīt pirms sprieduma izpildes- tad viņiem tas elektriskais krēsls liksies kā prieks un atbrīvotājs.

Kas tik viss tur nebija- māte ar mazu bērnu izmesta uz ielas, cieš badu. Jaunas meitenes nevar atrast sev darbu, lai pabarotu ģimeni, tāpēc aiziet uz vietējo Čaka ielu. Dēls kritis karā un ģimene paliek sērojot. Sabiedrības novēršanās, grimšana parādos, jukšana prātā, godu laupīšana, …. likās, ka tas turpināsies līdz beigām. Bet laikam autors apžēlojās un uz beigu daļu pavīdēja arī kāda jautrāka nots- kāds smieklīgāks stāstiņš ar smieklīgu iznākumu. Protams, cik nu tur tā smiekla 20.gadsimta sākumā.

Bet, kā jau teicu- neskatoties uz bēdu noti, uzrakstīts labi un gribētos pat teikt, ka labi attēlots tā laika ne to pārtikušāko cilvēku dzīves likteņi. Kā viņi cīnās, kā viņus [ne]atbalsta sabiedrība, kādi uzskati sabiedrībai. Tāda laba ekskursija uz tā laika Itāliju.

Grāmatas pēcvārdā uzzināju, ka Luidži Pirandello darbos ir daudz verisma virzienam raksturīgu elementu (vero, no itāliešu valodas tulkojot, nozīmē patiess), kas, piemēram, sociālo cīņu uzlūko kā vienkāršu bioloģisko cīņu, kurā notiek dabiskā atlase. Tāpēc laikam arī manas pirmīt aprakstītās bezcerības lappuses šinī grāmatā ir nekas vairāk kā vienkārša un bezkaislīga dabisko procesu vērošana. Tāds cilvēku našenal džeografik pavecā itāļu gaumē.

Nobeigumā varu teikt, ka tas gruzons kaut kādā mērā pat patika. Laikam iekšā kaut kas saslēdzās ar n-tajiem latviešu literatūras daudzcietušajiem tēliem, kuri gribot negribot sirdī ir aizņēmuši īpašu vietu.

Grāmatas vērtējums: 9/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.