Nobela prēmija literatūrā- 1915.gads Romēns Rolāns- Kolā Brinjons.
Nosaukums: Kolā Brinjons
Autors: Romēns Rolāns
Izdevniecība: Latvijas valsts izdevniecība
Gads: 1955
LPP: 198
Par grāmatu-
Kolā Brinjons ir kārtīgs burgundietis, nedaudz virs piecdesmitiem. Īsts patriots un labas dzīves baudītājs. Patīk ar draugiem baudīt labu vīnu. Vēlams daudz vīna. Bet bezrūpīgā dzīve arī mēdz apmest kūleni un Kolā Brinjons ir spiests parādīt arī citu savu rakstura pusi.
Laikam šī nebūs ne pirmā, ne pēdējā grāmata par kuru teikšu- vajadzēja ņemt citu. Bet tās ir emocijas tikai uzreiz pēc izlasīšanas. Tajā brīdī likās, ka bija labāk jāpamoca kāds no Rolāna kopoto rakstu sējumiem vai jāizlasa trīsgrāmata par Žanu Kristofu. Vai vismaz kāda no viņa sarakstītajām slaveno cilvēku dzīvēm. Nebija tā, ka šī grāmata bija slikta. Nē, vienkārši likās, ka citas būs labākas. Mierināju sevi ar domu- gan jau taisot otru nobelistu apli, paspēšu izlasīt citus darbus.
Bet tas pārgāja. Nosēdās. Un varu teikt, ka viss tomēr bija tā kā vajadzēja. Grāmata, lai arī var just tā laika rokrakstu, tomēr ir ar savu šarmu un rozīnīti. Bija gan fifīgais tā laika latviešu valodas stils, gan krāšņi apraksti un kolorīts galvenais tēls.
Ja sākumā likās, ka būs tāds liderīgs dzērāja gabals ar komiskām situācijām un alkohola straumēm, tad gala beigās saņēmu labu ceļvedi tajos laikos, kad mēris klauvēja pie durvīm un dedzināja muižnieku mājas. Jā, un vīnu dzēra ne no smalkām glāzēm. Vismaz ne Kolā Brinjons.
Vispār jau krāšņs romāns autoram padevies- cilvēku apraksta krāšņi, dabu apraksta krāšņi, notikumi- tikpat krāšņi. Pat dzeršana ir aprakstīta gana krāšņi. Tagad nemaz nevaru atminēties kādu vienkāršu vai sausu notikumu- visam bija tāds gruntīgs pavadījums, kas gala beigās deva pieklājīgu sāta sajūtu. Bet ne uzreiz. Kamēr nosēžas.
[xrr rating=8/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
Leave a Reply