mazasinīgā valsts
Gribētos, jau izvairīties no pārlieku lielas moralizēšanas un pārmetumiem, bet šaubos, ka man tas izdosies (vismaz līdz šim nav izdevies).
It kā mēs dzīvojam normālā attīstītā valstī ar normāli attīstītu sabiedrību, bet kaut kas nav. Kaut kas nav daudzās jomās, bet gribētu parunāt par šo to asiņainu- par asins ziedošanu. Par donoriem.
Televīzijā un internetā biju ievērojis dažas reklāmas. Nezinu vai drukātajos izdevumos ar šāda informācija paradās, bet spriežot pēc izmisuma pilnajiem un kliedzošajiem saukļiem no asiņu vācējiem, tad prasās. Pat ļoti prasās.
Un laikam šī ir viena no tām nedaudzajām lietām, par kurām valstij nav ko pārmest- te viss ir atkarīgs no sabiedrības. No katra sabiedrības subjekta- no mums.
Kas tad ir jādara, lai šādu situāciju novērstu- it kā nekas, tikai tāds sīkums, kā katram Latvijas iedzīvotājām (veselam, pilngadīgam), neatkarīgi no dzimuma, tautības, rases, būtu jāziedo neliela daļa no savām asinīm. Nekas vairāk un nekas mazāk.
Kas slēpjas zem šiem vārdiem- ‘’daļa no savām asinīm’’? Varu padalīties ar savu nelielo pieredzi šajā lietā. Jau kādu laiku esmu ārpus donoru kustības, jo nav noslēpums, ka visi nevar būt donori- ir lietas un apstākļi, ko pats nevar ietekmēt, un par pēdējiem jaunumiem esmu mazāk informēts.
Bet domāju, ka pamats jau ir palicis tas pats vecais- ierodamies ar savu pasi asins nodošanas vietā un aizpildām anketu. Tad ejam uz ārsta kabinetu, kur dakteris mūs izmeklēs un izprašņās. Izmeklēšana ir ātra- asinsspiediens, stetoskops. Izprašņāšana arī ātra: ‘’dzeram, medikamentus lietojam, galvas trauma ir bijusi?’’ un vēl daži jautājumi.
Ja viss pie daktera ir kārtībā, tad nākamais posms ir asins analīzes nodošana. Pārbauda grupu un laikam vēl ko (iedūra pirkstā un tad noņemtajām asinīm pilina visu ko klāt).
Tālāk ceļš virzās uz kafejnīcu (ēdnīcu?), kur deva ļoti saldu (un diezgan negaršīgu) tēju un kādus četrus piecus ‘’selga’’ cepumus. Cik nu atceros, tad šī tējas dzeršana ir svarīga- tad asinis pie nodošanas plūdīs ātrāk. Vismaz man vienreiz pārmeta, ka es nedzēru- it kā slikti sūknējās ārā un man jautāja: ‘’vai es tēju dzēru?’’. Nācās vien atbildēt, ka nedzēru, jo tik negaršīgu un saldu ‘’dzērienu’’ es nevaru dabūt iekšā. Māsiņas piekodināja, lai nākamreiz obligāti dzerot, citādi slikti tekot. Varbūt es kaut ko jaucu un ne jau saldajā tējā ir tas plūšanas spēks, bet nākamās reizes es to tēju dzēru un nebija nekādu aizķeršanos.
Tad, kad nepilni
Laikam turpat kasē bija iespējams saņemt apstiprinājumu, ka esi nodevis asinis un Tev pienākas brīvdiena. Pašam nesanāca šo iespēju izmantot, bet ja nu kādam darba devējs ir kārtīgs, tad vajadzētu šo iespēju izmantot.
Spriežot pēc asinsdonoru centra asins ziedošanas lūgumiem (nav donoru), tad problēmas ar rindā stāvēšanu nevajadzētu būt- visu šo procedūru var izskriet nepilnas stundas laikā.
Vēl, uz dažādiem svētkiem (18.novembris, Ziemassvētki utml) donoriem bija dāvanas (grāmatas, šokolādes uc).
Bet nu pietiek gremdēties atmiņās- ir jāuzraksta nedaudz skarbāks teksts.
Bija lasīts vai dzirdēts šāda atziņa- ja katrs Latvijas iedzīvotājs (pilngadīgs un vesels) vienu reizi gadā ziedotu asinis, tad valstij nebūtu nekādu problēmu ar asins rezervēm.
Varbūt es kārtējo reizi ko jaucu (varbūt ne katrs, varbūt ne vienu reizi gadā), tāpēc šo teikumu varat neņemt vērā.
Būtiskākais jau ir nevis cik bieži un nevis cik cilvēki, bet gan tas, ka cilvēki var, bet nedara. Te jau pat laikam ir izslēgta diskusija, kāpēc tas netiek darīts. Attaisnojuma nav, izņemot laikam reliģiju, vecumu un veselību. Pārējos iemeslus asins nenodošanā būtu grūti pieņemt, lai gan katram jau ir sava teikšana par savu ķermeni.
Katrā ziņā iesaku aiziet nodot asinis- tas būs derīgi ne tikai asinsdonoru centram vai kāda dzīvības/veselības glābšanai, bet arī jums pašiem. Pirmkārt, jums būs iespējas uzzināt savu veselības stāvokli (par baltu velti, pluss vēl piemaksās) un otrkārt- tas būs labs iemesls paaugstināt savu pašapziņas līmeni. Kā nekā ir padarīts labs darbs un varbūt pat izglābta kādam cilvēkam dzīvība.
Kad Tu pēdējo reizi esi kādam izglābis dzīvību?
Es biju trešdien (sīkāk te)
Domāju, ka iešu nākampiektdien, kad pie mums viesosies īpašais autobuss. Mazliet nokaunos, bet tā man būs pirmā reize.
Neesmu bijis. Un nezinu vai par to būtu jākaunās. Tā ir brīva izvēle, iet vai neiet.
Līdz šim sanācis tā, ka ir bijusi vēlme aiziet, savā ziņā pat varbūt tas nāktu par labu. Esmu dzirdējis, ka katram cilvēkam ik pa laikam vajadzētu bik noliet asinis.
Pagaidām dēļ dažādām bērnības traumām, teikšu godīgi, baidos iet :)
Es jau nesaku, ka dēļ tā būtu jākaunas, tikai žēl, ka cilvēki neizmanto iespēju palīdzēt nelaimē nonākušajiem. Tas īstenībā ir tik vienkārši un nesāpīgi- nodot asinis.
Taustiņklabekli- aizej, vismaz bailes pārvarēsi :)
Diemžēl piederu pie tiem cilvēkiem, kuri asinis nodot nedrīkst. Man tas vienmēr kremtis, it īpaši, kad redzu daudzus, kuri varētu nodot, bet pat neiedomājas par to. Ehh…
Nju jaa, laikam kaadu laicinnu neesi bijis:)
Tagad taa ideja taada, ka aizejam, pie ieejas dabuunam zilas cciibinnas(labi, ka ne baltas, a to nevar zinaat kas un kaa), dodamies uz reggistratuuru, aizpildam jautaajumu testu, kuraa arii nesen kaut kaadi dazzi jautaajumi ir mainiijussies, bet tas taa, teiksim tikai peedeejo reizi esot uzzinaaju, ka peec pabuussanas amerikaa vienu menesi nevar nodot asinis. kad anketinna aizpildiita dodamies uz laboratoriju kur no pirksta nonnem asinis(manaa skatiijumaa nepatiikamaa dalla no visas proceduuras) iepilina vienu pilienu kaut kādā šķīdumā, lai pārbaudītu, vai asinis ir gana pilnas ar hemoglobīnu, ja ir pietiekami daudz, tad asins piliens nogrimst, bet ja ir par maz, tad paliek peldot un diemžēl šoreiz nevarēsi asinis nodot. tad uz paletes sajauc tavas asinis ar dažādiem reaģentiem, lai pārbaudītu asins grupu un rēzus +/-, peec tam dodamies pie daktertantes, kura kaa jau minēts rakstā izmēra spiedienu, parunājās, paklausa sirdi, tad, ja esi derīgs, iedod tev zīmīti priekš ēdiena, un tu iesniedz savu pasi ar dokumentiem jau tajā kabinetā, kur notiks pati asins nodošana, pats dodoties iekost. Agrāk bija tie daži cepumi un tēja, tagad ir maisiņš kurā ir 0.5 negāzēts minītis, selgas paciņa, sulas paciņa(mazā), vafeles, un tad tur vēl dažādi tiek variēts ar citiem ēdamajiem, piemēram dzintera sieriņš mazais, kapučīno, utt…
tad, kad esi iestiprinājies, dodies iekšā, atgulies krēslā un sākam spaidīt mīksto mantiņu, kamēr mums tiek nolaistas asinis, parasti pati procedūra nav sāpīga, bet ir gadijies, ka kaut kā ne tā ieliek adatu vēnā, un tad neliels diskomforts ir, bet tas tā, var pārdzīvot:)
un tad laižamies un kasi pēc 3ls pusdienu nauda un 1Ls transporta kompensācija(taa vismaz ir VAC, esmu dzirdējis, ka Jelgavā maksā 5Ls, un citur vēl savādāk)
Un pie naudas saņemšanas saņemam uzreiz izziņu, ka esam nodevuši asinis un mums pienākas brīvdiena. tas tā, no manas pieredzes, pēdējo reizi biju nodot pirms kādām 2 nedēļām un jau pirms oficiālās jaunā autobusa atklāšanas tiku tajā nodot asinis, kā tāds izmēģinājumu trusītis, bet īstenībā tīri ok :)
pēdējā gada laikā kādas 4x esmu nodevis, un viss ir kārtībā, tā kā rekomendēju:)
pile- paldies par izsmeļošo komentāru.
Par to duršanu pirkstā piekrītu- tas laikam sanāk nepatīkamākais posms.
http://joriks.lv/2007-09-02/uzmini-reklamu/