MsMarii izdomāja un palaida vietējā blogārē interesantu akciju. Tās rezultātā, pateicoties Līvas vēlmei neievērot noteikumus, arī es esmu ticis pie sava stafetes posma. Mēģināšu tā pavisam īsi un neuzkrītoši to novest līdz galam, jo gan jau visi ir atlasījušies citu rakstītos un es ar neko diži oriģinālu nepaspīdēšu.

Īsi par akciju:
1) pavisam īsi iepazīstini ar sevi
2) atbildi uz pieciem jautājumiem
3) mini vismaz 1 grāmatu blogeri, kam gribi nodot tālāk stafeti.

Jautājumi:
1) Vai tu augi grāmatmīļu ģimenē un vai tev vecāki lasīja priekšā? Mini savu mīļāko bērnības grāmatu (var arī mazliet pastāstīt par to)
2) Kura bija pirmā pieaugušo grāmata, kas tev patiešām patika?
3) Mini mīļāko grāmatu, kuru lasīji 20 – 30 gadu vecumā, it īpaši, ja tā iespaidoja tavu dzīvi vai domāšanu.
4) Kura ir viena no tavām mīļākajām grāmatām, ko atklāji pēdējo 5 gadu laikā? Kā bloga rakstīšana vai grāmatu blogu lasīšana ir iespaidojusi tavus grāmatu lasīšanas paradumus?
5) Mini savu guilty pleasure vai kādu no mīļākajām grāmatām, kas citus varētu pārsteigt.

1)pavisam īsi iepazīstini ar sevi
Vienotā lasītāja karte Nr. 000000923

2.1) Vai tu augi grāmatmīļu ģimenē un vai tev vecāki lasīja priekšā? Mini savu mīļāko bērnības grāmatu (var arī mazliet pastāstīt par to).

Nezinu vai man bija grāmatmīļu ģimene, bet visi it kā bija lasoši. Mamma, liekas, lasīja visu, kas bija lasāms un nekādi īpašie rāmji vai noteikumi viņai uz lasāmo nebija. Tēvs lasīja Šveiku. Pieļauju domu, ka viņš ir pelnījis vietu Ginesa rekordu grāmatā kā visvairāk Šveiku izlasījušais cilvēks uz planētas. Cik atceros-pāris Šveikus no vākiem izlasīja.

Es kā vecs kraķis varu teikt, ka mana bērnība bija sen un līdz ar to atcerēties bērnu dienas grāmatas man būs pagrūti.

Vismaz to faktu, ka man kāds būtu lasījis priekšā, es neatceros (pie vainas mamma, kura man ātri iemācīja lasīt). Izņemot to vienu reizi, kad māsa nolēma notēlot lielo māsu un palasīt man priekšā.
Laikam es vēl pilnā augumā pa galdapakšu staigāju, kad aizgāju līdzi māsai uz bibliotēku. Vai es tur pierakstījos, vai paņēmu grāmatas uz māsas vārda, neatceros, bet atmiņā vīd bilžu grāmata ”Ežuks brauc ar auto”. Plāna grāmatiņa ar maz tekstu un daudz bildēm. Principā tikai bildēm. To grāmatu ņēmu no bibliotēkas vairākkārtīgi, lai gan nezinu kāpēc- izlasīt to varēja stāvot turpat pie plaukta. Laikam dēļ bildēm. Un droši vien tāpēc mani ilgu laiku vajāja trauma- ja grāmatai nav bildes, tad tā grāmata nav interesanta.

Tad vēl bija Nosova Nezinītis- no vākiem izlasīju pirmo grāmatu ”Nezinīša un viņa draugu piedzīvojumi” un vairākkārtīgi izlasīju ”Nezinītis uz Mēness”, bet tā arī neesmu izlasījis ”Nezinītis Saules pilsētā”.

Pārsvarā nekas diži savādāks kā citiem mana vecuma bērniem man grāmatplauktā nebija- Riti riti, kamolīti, Rīta stunda, Skudras nepadodas, dažādu tautu pasakas (dikti patika lielā, brūnā grāmata cietajos vākos ”Baltkrievu tautas pasakas”)….
Vēl bija dažādas sērijas-”Brīnumzeme”, ”Pasaku kamolītis” , ”Bitīte”…

Atsevišķas pieminēšanas vērti ir arī pasaku kalendāri- pārliekamie sienas kalendāri ar katram mēnesim savu pasaku un, protams, lielu bildi. Tika lasīti un pārlasīti. Pēc tam nolikti plauktā pie grāmatām. Ik pa laikam ar māsu rīkojām rotaļu- uzmini pasakas mākslinieku. Pēc nejaušības atvēra kalendāru un otram vajadzēja uzminēt, kurš zīmējis ilustrāciju. Nez, tagad tādi kalendāri vēl ir sastopami?

2.2) Kura bija pirmā pieaugušo grāmata, kas tev patiešām patika?
Tādu konkrētu robežu (bērns/jaunietis/pieaugušais) nesanāks novilkt. Un tādu patīkamāko grāmatu ar laikam nesanāks nosaukt. Tāpēc uzdrukāšu mazu savārstījumu zem šī punkta.
Pirmais laikam jāmin Darels kā arī grāmatu sērija ”Piedzīvojumi.Fantastika.Ceļojumi”.
Bibliotēkā viss strīpaino grāmatmuguriņu plaukts tika pārlasīts vairākkārtīgi, bet īpaši daudz reižu pārlasījās N.Čukovska ”Fregašu komandieri”.

Dikti aizrautīgi lasīju grāmatas par karošanu (puišelis taču), kur pārsvarā doma bija viena- padomju zaldāts viens pats visus novāc. Laikam tajā periodā izlasīju arī ”Kā rūdījās tērauds”.

Atceros, ka man, kaut kad tajā posmā, vairākkārtīgi ieteica izlasīt J.M.Zimmelu un Ē.M.Remarku. neizlasīju ne vienu, ne otru. Varbūt tagad ir pienācis laiks (Remarku jau lasu/klausos)?

2.3) Mini mīļāko grāmatu, kuru lasīji 20 – 30 gadu vecumā, it īpaši, ja tā iespaidoja tavu dzīvi vai domāšanu.

Te laikam ir tikai divas grāmatas- Z.Skujiņa ”Skolas bibliotēka” sērijā izdotā ”Izlase” un J.Ezeriņa noveles. Abas grāmatas man iedeva pamatīgu literāru poti. It sevišķi Ezeriņš.

2.4) Kura ir viena no tavām mīļākajām grāmatām, ko atklāji pēdējo 5 gadu laikā? Kā bloga rakstīšana vai grāmatu blogu lasīšana ir iespaidojusi tavus grāmatu lasīšanas paradumus?
Šī jautājuma pirmā daļa ar jāizlaiž.
Par otro daļu- grāmatu lasīšanas paradumus neesmu mainījis- lasu visu to ko gribu un kas nonāk nagos. Laikam vienīgā blogu ietekme ir tā, ka saņemu vairāk informācijas un papildinu savu lasāmo darbu sarakstu (kas pieaug ātrāk nekā spēj sadilt). Droši vien var teikt, ka bez paša bloga un citu grāmatu blogiem mans izlasītos darbu saraksts būtu mazliet citādāks.

5) Mini savu guilty pleasure vai kādu no mīļākajām grāmatām, kas citus varētu pārsteigt.

Nezinu vai zemākminēto īsti var paslaucīt zem šī punkta, bet man agrāk bija niķis- izrakstīt no katra izlasītā darba citātus. Daudz citātu.
Kādu brīdi tas bija bez mērķa- izlasīju, izrakstīju un pēc tam izmetu. Tad, vienu brīdi tos apkopoju vecā kartona ātršuvējā uz kura rēgojas uzraksts- Nulla dies sine linea. Bet pēc kāda laika pārtraucu- nedaudz sarausta lasīšanas procesu.
Lai gan- tagad ir interesanti tos pārlasīt. Laikam jāturpina papildināt.

3) mini vismaz 1 grāmatu blogeri, kam gribi nodot tālāk stafeti.
Tā kā visi grāmatu blogeri jau savu tiesu ir dabūjuši, tad es arī nolemju izkāpt no rāmjiem un nodot stafeti tālāk diviem tehniskākajiem blogiem, kurus lasu –Kristapam un Kasparam. Nezinu vai puikas atsauksies (neapvainošos pie negatīvas atbildes), bet jādod iespēja arī viņiem parādīt, ka šajā gadžetu laikmetā ir turējuši arī papīra grāmatu rokās :)