Ja atrodaties Rīgā, netālu no Latvijas Universitātes centrālās ēkas un jums ļoti vajag ”pa mazam”, tad droši varat apciemot LU tualetes. Pirms kāda laika (pasen) tur sanāca iegriezties un ievēroju, ka podam salauzts (speciāli sabojāts?) ūdens noraujamā krāns, kā rezultātā ūdens nepārtraukti aiztek podā. Nu labi, varbūt nupat salauzts. Nav liela bēda, gan jau saremontēs. Nesen sanāca turpat iegriezties vēlreiz. Un ko es redzu? Satus quo! Nekas pa šo laiku nav mainījies. Tas nozīmē, ka ūdens podā tek nepārtraukti jau vairākus mēnešus! Vai varbūt jau jārunā par gadiem?

Negribas ticēt, ka tur tiek nepārtraukti lauzts noraujamais krāns. Un negribas ticēt, ka tas nevienu nesatrauc. Mūsdienās, kad pliks ūdens maksā lielu naudu, šādi laist ūdeni podā ”pa tukšo” ir, maigi sakot, stulbi. Stulbi no vides skatpunkta, stulbi no ekonomiskā skatpunkta, stulbi… vienkārši stulbi! Intereses pēc apskatījos kādu cenu par 1m3 ūdens ir noteicis ”Rīgas Ūdens”- Ls0,295. Tagad var nedaudz paspēlēties ar skaitļiem:

Ja pieņemam, ka LU savā podā pa stundu notecina 2l ūdens (pieticīgs skaitlis), tad sanāk, ka diennaktī tie būs 48l, mēnesī 1440l, pa 6mēnešiem aiztecēs 8640litri! Naudas izteiksmē tas būtu Ls0,42 mēnesī un Ls2,55 pa pusgadu. Un tas ir tikai pieticīgs pieņēmums no viena sabojāta poda!

Lai arī naudas izteiksmē tā nav liela skāde, tā tomēr ir bezatbildība. Dzeramā ūdens sagatavošanā un piegādē tiek ieguldīts liels darbs un lieli līdzekļi. Tāpat kā kanalizācijas ūdeņu novadīšanā un attīrīšanā. Tāpēc katrs ”caurs” krāns šeit veido liekas izmaksas. Jocīgi, ka šajā gadījumā LU izmaksas sedz valsts, kas piešķir universitātei līdzekļus, kā arī studenti, kuri maksā par studijām. LU būtu pienākums šo naudu izlietot prātīgi, nevis maksāt par tukšu podā tecināšanu. Varbūt kādam (valsts, studenti) vajadzētu paprasīt kompensāciju par viņu naudu bezjēdzīgu izsaimniekošanu?