Šobrīd Latvijā pilnā sparā notiek diskusijas par to, vai mums vajag atļaut taisīt košergaļu- Saeima pilnā pārliecībā ka vajag, bet sabiedrība…. tai neviens nav jautājis un izskatās, ka steidzamības kārtā arī nejautās. Sabiedrība (vismaz tās daļa) rīt ies pie Saeimas ēkas un izteiks protestu par šādu, viņuprāt, nežēlīgu likumu pielāgošanu atsevišķu reliģisku kopienu vēlmēm.

Svešvārdu vārdnīca ar vārdu košer [ivrita kāšer īsts, pareizs] saprot tādu (par pārtiku un vietu, kur to pārtiku pārdod, gatavo, ēd), kas ir saskaņā ar ebreju likumiem.

Ja es pareizi saprotu, tad pie košergaļas, kas ir šī brīža Latvijas sabiedrības neapmierinātības cēlonis, gatavošanas svarīgi ir atbrīvot gaļu no asinīm un taukiem gan kaušanas procesā (tāpēc lopiņam jānoasiņo dzīvam), gan vēlāk gaļu mērcējot ūdenī (tā laikam izskalo poras). Zemāk esošajos divos video var redzēt šo procesu (skatīties neieteiktu, ja švaks kuņģis).


links


links

Te varētu pafilosofēt- pēc kā cilvēki nosaka, ka lūk šis kaušanas veids ir humānāks par to kaušanas veidu un tas kaušanas veids ir galīgi garām? Vai te neož pēc liekulības- mēs te visu laiku nogalinām humāni (absurds vārdu savienojums), bet jūs tagad sāksiet ņirgāties par topošo šķiņķi vai desu.

Pirms laba laika biju blogā ielicis video, kur ir parādīts atļautais, pieņemamais un visādi citādi akceptējamais gaļas sagatavošanas sākumposms. Varētu mēģināt sameklēt kādas vērā ņemamas atšķirības.

Bija arī pāris gadus atpakaļ pa radioswh intervija ar žurnāla ”Vides Vēstis” galveno redaktoru Anitru Toomu-Rijnieci, kurā viņa mīlīgā balsī paziņo humānas kaušanas veidu. Neatceros precīzi, bet aptuveni skanēja šādi:- Jūs redzat lopiņu pastaigājamies pa zaļu pļavu un tad jūs pieejat viņam klusiņām klāt un nošaujat…. Uhh, cik mīļi!

Manuprāt, var runāt tikai par nežēlīgu un ļoti nežēlīgu nokaušanu. Jā, cilvēks jau izsenis ir bijis mednieks, gaļēdājs, ģērētājs un ādu valkātājs. Nez vai ir pienācis tas laiks, kad viņam no šīm nodarbēm ir pilnībā jāatsakās, bet nedaudz piedomāt par šo jautājumu jau var. Veģetārisms ir laba lieta (pats jau vairāk kā desmit gadus esmu veģetārietis), bet nevajag to uzlikt kā visas cilvēces mērķi. Katram pašam ir jāizlemj ēst vai neēst gaļu un nevajadzētu to uzspiest citiem kā vienīgo un pareizo dzīves ceļu. Un katram pašam ir jāizlemj vai lietot uzturā tā vai citādi iegūtu gaļu. Neuzbāzīsimies viens otram un būsi iecietīgi. Cilvēki ir dažādi un tikpat dažādi ir viņu viedokļi par pareizu lopa kaušanu un sagatavošanu ēdienreizei.

Bet… manuprāt, Latvijā līdz šim bija izveidojies kaut kāds zināms uzskats, kas ir cilvēciska izturēšanās pret dzīvniekiem. Bija mums Bušmeistare ar saviem zirgiem, bija vēl vairāki tantuki ar nomocītiem suņiem, bija arī zemnieki ar noslāpušām govīm… tie visi un visas tika nosodītas, kā necilvēcīgas būtnes, jo nevienam nebija pieņemami tas, ko viņi bija izdarījuši.

Te būtu atkal jautājums- kāpēc Saeimai liekas, ka mūsu valsts sabiedrība ir gatava pieņemt šādu kaušanas metodi? Un kāpēc mums tāda vispār ir vajadzīga?

Varbūt kādam ir zināms, vai vismaz aptuveni nojaušams, kāpēc pēkšņi, steidzamības kārtā, ir jāpieņem šāds likums? Vai tas tiek darīts tikai dēļ šauras cilvēku kopas vai arī Latvijas valsts eksporta palielināšanai? Ar pēdējo es biju domājis, ka Latvija pēkšņi ir nolēmusi kļūt par košergaļas ražošanas lielvalsti un eksportēs tonnām šādu gaļu. Nedomāju, ka vietējam tirgum būtu kāds pieprasījums pēc šādas produkcijas, jo nez vai mums Latvijā ir ļoti daudz cilvēku, kuri cieši seko talmūda rakstītajam. Bet kādam šādas likuma izmaiņas taču ir vajadzīgas! Kādam, kurš var steidzamības kārtā iekustināt valsts parlamentu un ātrā tempā izsist cauri sev vajadzīgu lēmumu.

Un pēdējais jautājums- lūdzu izskaidrojiet kāpēc luterāņu/katoļu/pareizticīgo valstī vajadzētu ieviest jūdaisma un islāma kaušanas metodes?