Pirms kāda laika vecākā meita no skolas atnesa kādu lapu, kur bija aprakstīts kaut kas līdzīgs kā manos skolas laikos atmiņu kladēs- mīļākā krāsa, mīļākais aktieris, mīļākais ēdiens, hobiji, utt. Cita starpā tur bija jautājums arī par mīļāko dziedātāju. Īsti neatceros vai tas bija tāds uzdevums audzināšanas stundas laikā vai kāds projektiņš, bet tas lielu lomu nespēlē.

Šoreiz tikai par vienu atbildi, lai gan pieļauju, ka visas atbildes (vairāk vai mazāk) tajā vecumā tiek drukātas kolektīvi. Tā kā meituks, klausoties mūziku, īsti nepiefiksē, kas tur dzied (parasti pietika ar jā- patīk, nē- nepatīk), tad viņa, iespaidojoties no klasesbiedrenēm, pretī mīļākajam dziedātājam bija uzrakstījusi Selīna Gomeza.

Tā kā es tādu fruktu nezināju, tad jautāju viņai- viņa it kā ir redzējusi, kad skolā starpbrīžos kāds (droši vien kāda) uzliek jūtūbē. Lai zinātu, kas tagad jaunajai paaudzei ir topā, tad uzliku un paskatījos uz šo Selīnu.

Paskatījos un nospriedu, ka laikam jāiejaucas. Ne tā, ka aizliegt vai noniecināt, bet parādīt, ka ir arī cita mūzika. Vai labāka vai sliktāka par to lai spriež pati.

Nezinu vai tas ir labs plāns. It kā jau labi ja bērnībā izklausies visādas tādas mūzikas, lai vēlāk varētu klausīties ko labāku. Varbūt ka tas vienkārši ir šāds laiks un jāklausās šā laika mūzika. Varbūt, ka tas nemaz nav tika labi no kolektīvā viedokļa- visi klausās selīnas, bet manai meitai pleijerī pavisam kas cits un viņa nevarēs pārspiest aktuālos klipus un selīnveidīgās dziedātājas jaunos tērpus. Kas zin…

Nospriedām, ka uztaisīsim vienu mazu pleijlisti, lai meita var iziet lēnā garā cauri un apskatīties kas vēl pasaulē bez selīnām un gangamstailiem.

Jau pleijlistes gatavošanas procesā (pusceļā mani gan pameta vienu) viņai jau iepatikās gan Queen , Meat Loaf, Abba… Pēdējo pat vienu dienu uzlika skolā vienā no šādām mūzikas klausīšanās reizēm. Neviens iepriekš tādu nebija dzirdējis, bet it kā visiem patika.

Pleijlisti var noskatīt un noklausīt šiet- mūzika meitai.

Pats pleijlists nav nekāds paraugs un superpiemērs. Vienkārši piecdesmit dziesmu kokteilis, kas savu vietu ieņēma vienkāršā veidā- kas ienāca prātā (atmiņa ir viena jocīga padarīšana), to ieliku.

Jau pēc dažām klausīšanās reizēm, meitai radās jautājumi, nācās stāstīt arī par to kurš dzīvs un vēl koncertē, kurš nošauts…

Jāpagaida, kad meitiņa noklausīsies visus gabalus, tad varēsim pārrunāt kas bija labs, kas patika, kas nepārāk. Pēc tam skatīsimies- vai taisīšu vēl vienu pleijlisti vai arī ļaušu lai pati veido.
Paskatīsimies, kas no tā visa sanāks.