Grāmatizdevēju reitings
Varbūt šo visu nevar attiecināt uz visiem, bet pamatvirzienā jau vajadzētu būt trāpītam. Kad pērkam sadzīves tehniku, tad pievēršam uzmanību zīmolam. Kad pērkam kabatas tālruņus, tad ir jau izveidojies kāds priekšstats par konkrētiem zīmoliem. Kad domājam par autiņiem, tad arī veselu virkni izsvītrojam, kā nederīgus, jo zīmols pievīlis/neuzrunā/neticam.
Tad lūk- šo pašu principu es gribētu piešķirt grāmatu izdevējiem. Vai jums kā grāmatu lasītājiem (sliktākā gadījumā- tikai kā pircējiem) ir izveidojies priekšstats par kādu konkrētu grāmatizdevēju?
Ir skaidra bilde par to, ka lūk šādas izdevniecības izdevums būs labs pirkums, jo ……. . Vai arī šo nepirkšu, jo tam jau visu laiku ir tikai ….. .
Zīmolam taču vajadzētu strādāt arī grāmatu izdošanas pasaulē.
Varbūt kādam jau ir savs grāmatizdevēju tops? Varbūt kāds nemaz neskatās uz izdevniecību, bet tikai uz pašu grāmatu?
O, ir, ir personīgie topi. Piemēram, zinu, ka no Atēnas varu paņemt jebkuru daiļliteratūras grāmatu un 99% gadījumos man patiks. Tas pats attiecas arī uz izdevniecības AGB Vēja suņa klasiku. Diezgan augstu kotējas arī Rozes un Zvaigznes izdevniecības, bet tur jau uzmanīgāk jāskatās.
Savukārt ar Kontinentu ir tā, ka zinu- nav vērts ņemt, jo praktiski viss viņiem ir sieviešu romāni.
Vēl ir arī tulkotājas, kuru vārdu uzskatu par labas grāmatas garantiju- zinu, ka vienmēr varu lasīt jebko, ko ir tulkojusi Silvija Brice, un man patiks. Pēdējā laikā sāku ievērot, ka labas ir arī grāmatas, ko tulkojusi Dace Meiere.
Tā ka jā, grāmatu zīmoliem mēdz būt nozīme. Tas, protams, nav vienīgais izvēles kritērijs, bet tomēr dažos gadījumos spēlēllielu lomu.
Ja Silvija Brice tulkos Kontinenta grāmatas? :)
:D Šo to jau ir tulkojusi.
Rozes apgāds ir foršs ar to, ka izdod visādu Eiropas tautu literatūru, ne tikai angļus, frančus, vācus.
Vispār Brice apzināti tulko ļoti nopietnu literatūru pamīšus ar vieglo žanru. Tādēļ daļu no viņas pēdējā laika tulkojumiem, ko izdevusi Zvaigzne, itin mierīgi varētu būt izdevis Kontinents, piemēram, Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība, Ziedu valoda, Daiļās būtnes utt.
Savukārt Atēna pēdējā laikā ir “sabojājusies” un izdod ļoti dažādu literatūru.
Visticamāk notiek pielāgošanās tirgus pieprasījumam.
Nepērku Zvaigni, jo šis zīmols saistās ar drausmīgu alkatību un skolotāju vajāšanu + vājš grāmatu dizains.
Par alkatību neesmu ievērojis, bet skolotāja vajāšana jau bija paša skolotāja vaina (kā vēlāk izrādījās).
Tas vājais grāmatu dizains- vai tad tik traki ir? Man, piemēram, ”Divpadsmit krēsli” dizains dikti patika.
Lielākoties katram izdevējam ir savas nišas grāmatas. Nevar tā viennozīmīgi salīdzināt. Kā arī gadās, ka izdod visu laiku normālas grāmatas un tad pēkšņi izdod totālu sūdu. Jāvērtē ir autors nevis izdevējs :)
Protams, jāvērtē pati grāmata+autors, bet ja jāizvēlas starp nezināmiem X un Y, tad lomu sāk spēlēt izdevniecība :)
Es domāju, ka tavs uzstādījums “lūk šādas izdevniecības izdevums būs labs pirkums, jo ……. . Vai arī šo nepirkšu, jo tam jau visu laiku ir tikai …” ir nedaudzs greizs. Grāmata nav mašīna, kur ir iespējami brāķi, kuros vainot ražotāju. Grāmatām ir žanri, un parasti katra izdevniecība sev izvēlas noteiktu tirgus segmentu, ar kuru strādāt. Tas pats pieminētais Kontinents ir izvēlējies izdot tulkotos bestsellerus, t.i. sentimentālos romānus un bojevikus, un tā nav izdevniecības problēma, ka vienai lasītāju daļai tā šķiet sekla literatūra. Kā izdevniecības vērtētājam man vajadzētu testēt to daļu, kas neattiecas uz māksliniecisko pusi – tulkojumu, redaktūru, noformējumu.
Šobrīd izteikti negatīvi izturos tikai pret jauno White Book, kuri pat savu mājas lapu palaida tautās ar daudzāmkļūdām, kur nu vēl pirmo Troņu grāmatu.
Tas nebija domāts kā uzstādījums. Man pašam nav tāds grāmatnieku tops, jo es vairāk pieturos pie grāmatas, nevis pie tā, kas to izdevis vai tulkojis. Vienkārši gribēju dzirdēt citu domas.
Hmm, es tā īsti nepamanīju kļūdas pirmajā Troņu grāmatā. Laikam neesmu tik acīgs :) Vai arī tās kļūdas bija domātas kā šķībs tulkojums?
Varbūt tas viss jānoraksta uz iesācēja kļūdām?
Es domāju, ka tas ir normāli, ka mēs aptuveni nojaušam, ko varētu gaidīt no katras izdevniecības.
Troņiem tulkojums bija tik šķībs, ka to var uzskatīt par kļūdām.
Iesācēja kļūdas? Zinot, cik svarīgs ir pirmais priekšstats,tā ir liela kļūda, ieejot salīdzinoši nelielā grāmatu tirgū.
Na, ja runā par tulkojuma kļūdām, tad kopš grāmatas, kurā varonis šķērsoja Noslēpumu nevis Tainu (upi Anglijā), mani nekas vairs neuztrauc :)
Kopumā izdevniecība kā zīmols priekš grāmatu atlases man tomēr šķiet drusku tā kā kumoss par lielu. Pat vienas grāmatu sērijas ietvaros nevari būt īsti drošs, vismaz man tā ir ar Vēja suni- vairāki gabali ir patikuši, bet lielai daļai mana gaume laikam ir par neizkoptu.
Starp citu, ir vēl viens kritērijs- ja gribu kaut ko no Zvaigznes grāmatām, pērku Zvaigznes grāmatnīcā, jo tur man ir klienta karte. Ja kaut ko no cita- tad uz Jāni Rozi, jo tur dod atlaidi uz ISIC Teachers karti. Valters un Rapa, spoki tādi,nedod neko :)
Tad Tu saki, ka grāmatu apgādiem kā zīmoliem vēl nav tāda uzticamība, lai tiem pilnībā (akli) uzticētos? Visu izšķir konkrētā grāmata un konkrētais autors?
Vismaz man primārais ir autors; tam gandrīz līdzvērtīgi varētu būt sērija. Tas laikam nāk vēl no “vecajiem” laikiem- vajadzēja visu Apvārsni, visu PFC, visu Ievērojamo cilvēku dzīvi… lai gan ne jau pilnīgi viss tur bija ar vienādu interesi lasāms, bet vajadzēja- tāpēc, ka sērija :) Nu un tā kā pārsvarā noteiktus autorus, jo vairāk- sērijas izdod noteikta izdevniecība, tad galu galā sanāk, ka izvēlas pēc izdevniecības.
No otras puses- kā notestēt gluži jaunu autoru? Tāpat vien jāuzticas- vai nu sērijai vai izdevniecībai. Teiksim, pēc Torņiem un Endera spēles man ir gluži labs priekšstats par WB, bet vienmēr jau gadās kāda vilšanās. Labi, ka ir bibliotēkas :)
Man atkal sāk palikt bail no sērijām- ka neieslēdzas Tavs pieminētais sindroms- vajag visu sēriju :)
Sprīdīša bibliotēka, Dienas izdotās XXgs klasika,…. tagad arī Zvaigzne laiž ārā tādu kā sēriju (Noslēpumu sala, 20000 ljē,…), Zelta klasika (vai kā to dēvēja?). Plauktu elastība jau sen kā sasniegta un pārsniegta :)
Tad atliek cerēt tikai uz dabiskajām beigām. Redz, AGB Tik un tā sērija laikam taču beigusies- akurāt viena plaukta platumā :)
Otrs trakums ir “vajag visu autoru”. Visu Grišamu, visu Šeldonu, visu Zimmelu, visu Hmeļevsku… Nu nevajag tak, nevajag!!! Bet kad ieraugi ko jaunu- gribās. Labi tomēr, ka tagad grāmatas vairs tik ātri neizķer (pārsvarā). Šo to, ja palaimējas, var pagūt notestēt caur bibliotēku un nopirkt pēc tam- ja nu tiešām nevar iztikt bez.
Man arī īsti nav nekādas uzticības nevienam zīmolam. Mani vairāk interesē autors un pati grāmata. Ir tāda izdevniecība kā http://twelvebooks.com , tur kādu laiku iznāca patiesi interesantas grāmatas, bet arī te neteiktu, ka katra grāmata ir izlasīšanas vērta.
Tad jau droši vien vajadzēja to jautājumu pagriezt savādāk- vai vispār grāmatu izdevējiem ir jāstrādā pie zīmola?
Šo jautājumu varētu uzdot, ja dažādas izdevniecības izdotu vienu un to pašu grāmatu. Salīdzināt var tikai pašas grāmatas, kā teksta nesēju, nevis satura kvalitāti.
Vēl šis jautājums varētu būt aktuāls tiem, kuri grāmatas tikai dāvina, nevis lasa.
Katrai izdevniecībai ir savs stils, pieeja, savi mākslinieki, savi redaktori, utt. Un ja noliksi 10 plauktus ar dažādu izdevniecību izdotajām grāmatā (katrā plauktā savu), tad būs pamanāma atšķirība. Un netikai grāmatu nosaukumos.
Tāpēc arī bija šāds jautājums, jo, ja pēc grāmatu uz aklo, tad taču tomēr ieslēdz kaut kādu iekšējo grāmatizdevēja reitinga slēdzīti.
Ņemot vērā mūsdienu tehnoloģijas, es jau sen vairs nepērku grāmatas uz aklo :)
hmm, jā. diemžēl neko labu nevaru pateikt par zvaigzni tieši kā par zīmolu — sākot ar histēriju e-bibliotēkas sakarā un beidzot ar policijas uzrīdīšanu skolotājam. un bezdievīgi dārgās mācību grāmatas, kuras man kā skolnieka vecākam katru gadu septembrī iecērt jūtamu robu budžetā — kaut vai darba burtnīcas, nē nu, es saprotu, ka mūsdienās nekas nav par velti, bet latsdiusmpieci par burtnīciņu… nē, nav alkatība? ērts bizness, kuru par katru cenas cenšas noturēt. nav smuki.
respektīvi zīmols—cietējs, kuru visi ļaunie pirāti cenšas pazudināt, un zīmols—mācību literatūras monopols.
par pārējiem tā mazāk ir ko piebilst, Atēnai ir gan saturiski gan fiziski kvalitatīvas grāmatas :)
ā, vēl atceros Tapalu (nez, tāds vel eksistē) ar bezgalīgo Vollesa kriminālsēriju!
Tapals laikam tagad ir kopā ar Nordik. Jā, Volless savulaik pusplauktu aizņēma, kamēr aiztransportējās uz vietējo bibliotēku :)