Grāmatas par Smaragda pilsētas burvi
Nosaukums: Smaragda pilsētas burvis
Autors: Aleksandrs Volkovs
Izdevniecība: LVI
Gads: 1962
Katrā grāmatā notikumi bija ļoti līdzīgi- Ella (pirmajās divās) un Enna(nākamajās trijās) ar saviem ceļabiedriem dažādos veidos nonāca Burvju zemē, kur viņiem vajadzēja palīdzēt burvju zemes iemītniekiem cīnīties pret ļaundariem- Urfinu Džīsu un burvi Arahnu. Kā arī palīdzēt Burvju zemei vēl dažādos veidos.
Nosaukums: Urfins Džiss un viņa koka zaldāti
Autors: Aleksandrs Volkovs
Izdevniecība: LVI
Gads: 1965
Laikam šādi īsumā varētu raksturot pēdējos no bērnām lasāmpriekšā grāmatām, kuras veiksmīgi piebeidzām. Atzīšos, ka vairākas reizes sevi (un meitu) pieķēru pei domas, ka jābeidz un jāatstāj pusratā, jo uz beigām jau vairs negāja. Ja sākumā pirmā un otrā grāmata aizgāja rūkdamas, tad trešā mazliet piebremzējot. Ceturtā un piektā gāja ar stipri lielāku piepūlēšanos.
Nosaukums: Septiņi pazemes karaļi
Autors: Aleksandrs Volkovs
Izdevniecība: Liesma
Gads: 1970
Vienkārši tas viss pamazām atkārtojās. Ja pirmās grāmatas bija aizraujošas un oriģinālas (labi, patapinātas no Oza zemes burvja), tad nākamajās jau pārāk liela daļa bija atkārtošana un atkaliepazīstināšana, kas diezgan garlaikoja. Un arī pēc trešās grāmatas, jau, manuprāt, varēja beigt.
Nosaukums: Ugunīgais marānu dievs
Autors: Aleksandrs Volkovs
Izdevniecība: Liesma
Gads: 1973
Bet autors bija neatlaidīgs- pēc Smaragda pilsētas burvja, Urfina Džisa un septiņiem pazemes karaļiem, sekoja vēl ceturtā un piektā grāmata- Ugunīgais marānu dievs un Dzeltenā migla. Autora pēdējo grāmatu ‘’Pamestās pils noslēpums’’, kuru Krievijā izdeva pēc autora nāves, latviešu valodā nav iznākusi. Tāpat arī neskaitāmie turpinājumi, kurus sarakstīja jau pavisam citi autori.
Bērnībā šis grāmatiņas man bija dikti iecienītas- laikam pirmās trīs grāmatas es pārlasīju vairākkārt. Par pēdējām divām man atmiņa kaut ko melo- lasīts it kā ir, bet atcerēties neko daudz negrib. Lai vai kā- tagad esmu pārlasījis vēlreiz.
Nosaukums: Dzeltenā migla
Autors: Aleksandrs Volkovs
Izdevniecība: Liesma
Gads: 1980
Un vēl- lai arī stāsts par Ellas un Ennas Smitas ceļojumi uz Burvju zemi man jau bērnībā likās dikti aizraujoši, tā arī neesmu saņēmies izlasīt oriģinālo versiju par burvi no Oza zemes. Laikam krievu versija likās tik pašpietiekama, ka neprasījās vēl to atšķaidīt ar amerikāņu variantu.
Ja nu kādam ir vēlme lasīt priekšā savām atvasēm, tad iesaku pēc trešās grāmatas apdomāties vai ir vērts turpināt. Protams, tas viss atkarīgs cik daudz azarta ir palicis lasītājam un klausītājam.
Šīs nu man bērnu dienās dikti patika. Dzelzs miglas robots vispār šķita kaut kas izcils. Pēdējo grāmatu gan tā arī nav iznācis lasīt. Ja godīgi man krievu versija patīk labāk par oriģinālu.
Par poēdējo grāmatu Tu domā to Pamestās pils noslēpumu? Man, pirms lasīšanas, bija doma arī to lasīt priekšā meitai, bet uz beigām entuziasms noplaka. Jādod vieta jaunām grāmatām.
atvainojos par piekasīšanos, bet Ella ir pirmajās trīs daļās :)
Piekasīties var un vajag :)
Tā ir, ka domā vienu, bet raksta citu, ok- izlabošu.
Man atkal angļu grāmatas no Sprīdīša bibliotēkas patika vairāk. :) Krieviem pēdējās divas gan nav lasītas.
Īstenībā arī nekas Tev nav zaudēts- pēdējās divas grāmatas ir daudz blāvākas (ok, gaumes jautājums).
Ojā, es arī uz šito sēriju pavilkos. Ceturtajā grāmatā bija mehāniskie zirgi, tas bija pa pirmo.
Šīs grāmatas arī bija manas bērnības hīti. Pirmās divas vispār ir izcilas. Urfina Džīsa puķe ir apzīmējums, kuru vēl joprojām piemērojam dažām īpaši riebīgām nezālēm.
Cik atceros, tad ceturtajā daļā bija mehāniskie mūļi, kas darbojās ar saules baterijām vai kaut ko tādu. Es arī tādus gribēju. :)
Jā, bija divi mūļi, kurus darbināja saules baterijas.
Par to nezāli ir labs :)
Vispār man tās pēdējās grāmatas šķiet diezgan lasāmas, varbūt vienkārši šobrīd novecojušas. Pazemes karaļos taču tiek attīstīta ideja par nevardarbīgu aristokrātijas aizstāšanu ar proletariātu. Un nokratīja tauta apspiedēju jūgu un iznāca no pazemes saulītē…Tad ir Urfins kā Prometejs nelaimīgajai marānu tautai un viltīgs vadonis jaunu teritoriju iekarošanā. Karā tiek izmantotas jaunas tehnoloģijas – brīnumainā tālrādes kaste. Dzelteno miglu es pilnīgi noteikti esmu lasījusi vismaz trīs reizes, lai gan atceros vismazāk, tomēr ir tāda sajūta, ka bija krietni interesantāka par dažu labu jaunmodīgo fantasy.
Vecumam, kam jālasa priekšā, pēdējās grāmatas tiešām var vairs nebūt interesantas.
Var jau būt, ka visa vaina tajā, ka grāmatas tika lasītas viena pēc otras. Ja pa vidam būtu lasījuši citas grāmtas, tad varbūt tā neapniktu.
Es no rīta meditēju par tēmu, ka pie mums ir pamodusies kāda Arahnas māsīca un uzlaidusi balto miglu un visa tauta ir sasalusi un nekādi nevar pamosties :)
Tad tik jāgaida palīgos Tillijs-Villijs :)
Man vislabāk patika Urfins Džīss. Droši vien tādēļ, ka šīs daļas man nebija un nācās aizņemties:) Septiņi pazemes karaļi arī bija tā neko, bet pēc tam laikam jau īstais vecums bija pāri un atlikums vairs tā neiepatikās. Tas pats ar bāzes variantu Sprīdīša bibliotēkā – laikam daudz par vēlu… Lai gan tie personāži, kas izauga kā dārzeņi, bija tīri interesanti.
Šīs grāmatas saņēmu mantojumā no mammas un onkuļa. Tās ir vienas no manām mīļākajām bērnības grāmatām, varēju pārlasīt atkal un atkal un priecāties par visu no jauna. Tagad, kad jau esmu liela meitene, laikam arī uz to visu būtu nedaudz skeptisks skats, bet mīļas man tāpat ļoti, ļoti. ^_^