Grāmata- Vēja vārds.
Nosaukums: Vēja vārds
Autors: Patriks Rotfuss
Izdevniecība: Zvaigzne
Gads: 2013
LPP: 736
Par grāmatu-
Kots ar Bastu saimnieko mazas pilsētiņas viesnīcā un īpaši nepārdzīvo par klientu trūkumu. Viņu vienmuļo dzīvi izmaina Hronista ierašanās. Viņš viesnīcniekā atpazīst Kvoutu. To pašu noslēpumiem, leģendām un stāstiem apvīto Kvoutu, kurš noslēpumaini izgaisis gan no savu pielūdzēju, gan ienaidnieku redzesloka. Kvouts izsaka Hronistam piedāvājumu- veltīt viņam trīs dienas, lai pierakstītu Kvouta dzīves stāstu.
Saite uz izdevēja mājaslapu- Patriks Rotfuss- Vēja vārds
Šo grāmatu noignorēju, kad tā iznāca. Noignorēju, kad sāka parādīties pirmās slavinošās atsauksmes. Tāpat darīju, kad bija jau daudz slavinošu atsauksmju. Beigās padevos, kad blogos apkārtceļoja raksti par desmit grāmatām. Šajos rakstos vairākas reizes bija arī grāmata Vēja vārds.
Ja jau pieminēta un ne reizi vien, tad noteikti tā ir izlasīšanas vērta.
Pēc izlasīšanas varu teikt- jā, bija vērts lasīt. Laba pasaka par zēnu, kuram bērnībā ļaunie nogalina vecākus un pašam izglābjoties nākas cīnīties par eksistenci kā lielpilsētas ubagam. Un kas to zina, cik ilgi vilktos ubaga dzīve, ja ne dažādu gadījumu virkne un atmiņu dotie signāli, ka jāklausa vecā arkanista Abentija vēlējumam un jādodas uz Universitāti, kur, neskatoties uz Kvouta jaunajiem gadiem, noteikti novērtētu zēna gudrību, aso prātu, izcilo atmiņu un Abentija dotās mācības, kas tika sniegtas ilgajos pārbraucienos ar Kvouta vecāku ceļojošo trupu.
Tā rupji sadalot, var teikt, ka Kvouta stāsts bija trijās daļās- par laimīgo bērnību kopā ar vecākiem, par skarbo dzīvi Tarbeanā ubagojot un izdzīvojot un par Universitātes laiku.
Mani šajā stāstā tracināja divas lietas. Laikam ”tracināja” būtu par stipru teikts- drīzāk jau mazliet kaitināja. Kaitināja pats jaunais Kvouts un apkārtnes trūkums. Uz pēdējo laikam varētu pievērt acis un izlikties, ka es neko neesmu teicis.
Saprotu, ka nevarēja Kvouta ceļā visu uztaisīt tik tīru un gludu, jo tad būtu pārāk vienkārši un pārāk neinteresanti. Vismaz priekš septiņiem simtiem lappušu. Bet arī šis variants likās mazliet pārspīlēts. Bija tāda sajūta, ka nepatikšanas liptin līp pie Kvouta un viņš pat krītot bezdibenī spētu uzkāpt grābeklim. Trīs reizes.
Un visā stāstā viņam pretī bija tikai viens nabaga (precīzāk- bagātnieks) Ambrozs. Prasījās pašu nelaimes putnu Kvoutu uztaisīt mazliet veiksmīgāku (lai gan brīnumu viņam ceļā netrūka) un ļaunos, nenovīdīgos un ieriebtkāros tipus salikt vairāk.
Labi, aizrāvos ar pavisam citu stāstu prātošanu. Šo stāstu stāsta pats viesnīcas saimnieks Kots/Kvouts savam viesim Hronistam. Un šī ir tikai stāsta pirmā diena. Hronistam vēl būs jāraksta divas dienas. Pēc tam… kas to lai zina, kas būs pēc tam. Bet ņemot vērā, ka noslēpumaini tipi te netrūkst, ka paša Kvouta izteiktie nākotnes notikumi ir ne mazāk intriģējoši, ka viesnīcas apkārtnē parādās milzu zirnekļveidīgie un gandrīz nenogalināmi dēmonu apsēsti cilvēki, tad skaidrs, ka mūs sagaida tikpat spraigi notikumi ne tikai Kvouta atmiņās bet arī tuvākajā nākotnē.
[xrr rating=9/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
Tagad lasi arī otro grāmatu, tā ir labāka.
Noteikti tā būs jādara- kamēr grāmata vēl gaida iznākšanu, tikmēr jāpalasa kas plānāks :)
domas, kura no pirmajām divām grāmatām ir labāka, dalās :)
Ņemot vērā, ka Kvots pirmajā grāmatā ir zaļš gurķis, turklāt bez vecākiem, visas viņa muļķības, lai arī kaitinošas, bet likās visnotaļ loģiskas, pievienojos komentāram tur lejā :)
Nebūtu sākumā tā saslavēts- kāds gudrs puika, kā runā, kā uzvedās, kā prāto, blabla, tad vēl varētu gurķismu piedot. Bet pēc visa šā prasījās kas pieaugušāks skats (vismaz līdzsvaram).
Nu, ņemot vērā,. ka Kvouts ir bārenis, kas, būdams vēl ne-bāreņa statusā, paguvis gan daudz ko iemācīties, bet ne nu gluži to, kā dzīvot vienam, mazam un “atkost” visādus tipiņus, tad visādu nebūšanu secība likās gluži loģiska. Bija gan reizēm kaitinoša doma “nu kur tu, muļķi, lien”, bet stāsts ir stāsts. Drīzāk gan neticami likās, ka tāds padsmitgadīgs zēns tik labi izprot saskarsmi ar meiteni, bet no otras puses, tieši tas šķita pievilcīgi. Gribas tak ticēt tām pasakām, ka ir kāds, kas saprot… :)
…un šitam arī jāgaida otrā daļa- ak tu kungs!
Tas ”nu kur tu, muļķi, lien” likās pārāk daudz. Tā vien šķita, ka puika ir gudrs un varēs pelnīt lielo rubli, bet šis visu laiku taisīja sev padnošku :) Ok, katru šāda reize viņu paātrināja līdz visādiem statusiem un slavai, bet…. bet tāds nu ir tas stāsts. Kaut kā tās septiņsimts lpp jāpiepilda :)
Šim otrā daļa (Hronistam nāksies rakstīt otru dienu) jau ir gandrīz gatava un domājams, ka līdz oktobrim būs plauktos. Bet tad vēl būs trešā diena :)
Ieraudzīju Rozē otro daļu. 30 eiriki- žēlīgā debess! Gandrīz nedēļas iztikas norma. Pirmā daļa bija par 20. Nemaz jau negribas domāt par trešo… :)
Jā, laikam par tādu ciparu bibliotēkas ar iepirks tikai vienu eksemplāru uz visu rajonu- līdz ar to rindas būs uz gadu.