Nosaukums: Te bija Brita Marija
Autors: Frēdriks Bakmans
Izdevniecība: Jānis Roze
Gads: 2018
LPP: 302

Fredrik Backman – Brittt-Marie var har .,2014.
Tulkojums latviešu valodā- Renāte Punka

Par grāmatu-
Brita Marija tikko pametusi savu neuzticīgo vīru un nu viņai jāmēģina sākt dzīvi no nulles- atrast dzīvokli, atrast darbu un mēģināt darīt to, ko nav darījusi pēdējos četrdesmit gadus- veltīt laika arī sev. Darbā iekārtošanas biroja meitene viņu aizsūta uz Borgu- it kā tur ir pagaidu darbs. Tā Brita Marija nokļūst mazpilsētā, kur dzīvo savas pilsētas patrioti, kas tik ļoti mīl futbolu.

Bakmana daiļrades iemīļošanai pietika ar pirmo grāmatu- kā izlasīju ”Vīrs, vārdā Ūve”, tā sapratu, ka man obligāti būs jālasa arī viņa nākamās grāmatas. Un, pat ja kāda neliksies tiktik, tāpat, inerces pēc, turpināšu lasīt. Autora valodai un vēstījumam ir savs šarms.

Brita Marijai ir nedaudz virs sešdesmit un nu viņa ir spiesta kārtot savu dzīvi par jaunu- viss, kas viņai ir- balkona puķes, tīrāmais līdzeklis un nepiekāpība saviem principiem. Ar savu neatlaidību viņa panāca, ka tā jocīgā meitene no darba biržas viņai sameklē darbu. Lai arī tas atrodas tālu un ir tikai uz pāris mēnešiem, Brita Marija to pieņem. Nonākot Borgā, viņa sastop diezgan pamestu nostūri, kuram pasts, kafejnīca, picērija, autoserviss un sazin kas vēl, atrodas vienuviet. Pie Kādas, kura uzņēmusies rūpes par šiem Borgas pilsētiņai nozīmīgiem sociāliem pakalpojumiem. Bet Borgai nav sava futbola stadiona. Nav arī komandas. Spēlētāji it kā ir, bet, lai būtu komanda, jābūt arī trenerim. Tā kā Brita Marija šajā īsajā laika sprīdī paspēja pierādīt, ka viņai rūp kārtība un viņu spēj uzklausīt, tad futbola komandas trenera pienākumus uztic viņai.

Bakmanam izdevies kārtējā oda vecam cilvēkam. Nezinu vai viņam patīk apspēlēt vecīšu dzīvi vai arī viņš vienkārši atradis paņēmienu ar kura palīdzību tēlaināk pasniegt zviedru īpatnības, bet izdodas viņam labi.

Šoreiz gan sākumā mazliet traucēja pārlieku lielā pieķeršanās Britu Marijas pedantiskajām tīrīšanām un citām pārcentībām, lai arī, vēlāk lasot, tas likās piedodami. Tēlam taču vajadzēja nedaudz atdzimt jaunā veidolā un bez tiem kaitinošajiem ieradumiem.

”Te bija Brita Marija” ir jauks un sirsnīgs stāsts par visa vecuma cilvēkiem visu vecuma cilvēkiem- vēlmi pieķerties, vēlmi izrauties, kaut ko mainīt un sasniegt. Gūt atzinību un būt saprastam.

Varētu pozitīvi teikt, ka te ir kaut kas no iemīļotās pirmās grāmatas ‘’Vīrs, vārdā Ūve’’, bet tajā pat laikā tas ir arī šīs grāmatas mīnuss- pārāk jau uzkrītoši autors mēģinājis vēlreiz nospēlēt to pašu stāstu ar tiem pašiem paņēmieniem. Jā, viņam tas izdevies labi, bet vai lasītājs to spēs pieņemt arī ceturtajā reizē (ja pieskaitām arī ”Omce sūta sveicienus un atvainojas”)?

Grāmatas vērtējums: 8/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.

0