Grāmata- Solāris.
Nosaukums: Solāris.
Autors: Staņislavs Lems
Izdevniecība: Liesma
Gads: 1970
LPP: 282
Stanislaw Lem– Solaris.,1961.
Tulkojums latviešu valodā- Zigfrīds Trenko
Par grāmatu-
Uz planētas Solāris vienīgā saprātīgā būtne ir okeāns. Jau vairākus gadu desmitus zinātnieku grupas no Zemes ar to cenšas nodibināt sakarus, bet līdz šim ir izdevies tikai konstatēt dažādas parādības. Pamazām entuziasms ir noplacis un uz planētas Stacijā atrodas tikai daži zinātnieki, kuri novēro okeānu.
Kelvins ieradās ar kuģi un bija pārsteigts, ka viņu neviens nesagaida. Izrādās, Stacijā kādu laiku norisinās dīvainas lietas, kuru izcelsmi zinātnieki nespēj izskaidrot, tik nojauš, ka ar viņiem sazinās okeāns.
Kārtējo reizi mēģināju sevi apmānīt un ar grāmatas izlasīšanu raisīt interesi noskatīties arī šīs grāmatas ekranizāciju (varbūt pat abas divas). Bet kārtējo reizi sanāk pārliecināties, ka grāmatas ir tik pašpietiekamas, ka filma paliek ļoti neuzrunājoša.
Šoreiz apbūra tāda drūma un tajā pat laikā dzīvespilna sajūta, kas vēdīja no izlasītā. It kā ierobežota telpa, nespēja izvēlēties kaimiņus un vēl pie sienas piespiestās atmiņas, kas dzīvi un klātesoši atgādina par to, ko centies aizmirst. Sāpīgi, bet tajā pat laikā sirsnīgi. Tāda kā iespēja restartēt savu dzīvi un iznīdēt no sevis to dvēseles grauzošo tārpu. Tik- vai tā ir dzīve un vai tas ir cilvēks?
Kelvins ieradās planētas Solāris zinātniskajā Stacijā un neatrod tur vairs savu draugu Gibariānu. Izrādās viņa vairs nav. Abi pārējie zinātnieki- Sartoriuss un Snauts uzvedās dīvaini un neko līdz galam nepasaka. Tik vien, ka pašam jāpieredzot. Un Kelvins pieredz. Neziņa, bailes sākumā pamazām pāriet uz tādu kā pieņemšanu un samierināšanos. Varbūt pat mīlestību. Bet tas nav viegli. Pagātne nav viegla. Un sarunas ar okeānu nav vieglas.
Izcils darbs! Liek aizdomāties par tik daudz lietām un ir iespēja atrast tik daudz līdzību, ka grūti aptvert visu. Solāris noteikti ir viena no tām grāmatām, kuru var pārlasīt vairākkārtīgi un katru reizi pamanīt ko jaunu. Kaut vai fragmantāri pārlasot var pamanīt kaut ko vairāk, jo ir iepazīts viss darbs.
Vēl ilgi pēc izlasīšanas galvā uzpeld kādas detaļas no grāmatas, kurām iepriekš nepievērsi vērību, bet tagad tās uzdod jautājumus un prasa atbildes. Bet atbildes nav tik vienkāršas, jo ne visu ir iespējams atbildēt un varbūt arī visam nevajag atbildes.
Noteikti izlasiet! Pārlasiet! Un turiet grāmatplaukta redzamākajā vietā. Jo tas brīdis, kad gribēsies parunāties ar okeānu, var atnākt negaidīti.
Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
Leave a Reply