Nosaukums: Roze, ērkšķu puķe.
Autors: Stīvens Kings
Izdevniecība: Alberts XII
Gads: 1997
LPP: 534

Stephen King– Rose Madder.,1995.
Tulkojums latviešu valodā- Helma Lapiņa

Par grāmatu-
Roze ar Normenu Danielsu ir precējusies četrpadsmit gadus un visu šo laiku Normens pret Rozi ir izturējies ar nežēlīgu sadismu- sitis, pazemojis, kropļojis viņas ķermeni un garu. Līdz kādu rītu Roze sadūšojas viņu pamest.
Roze dodas uz citu pilsētu, kur patveras mītnē, kas rūpējas par cietušām sievietēm. Viņai liekas, ka tagad viņa ir brīva un Normens viņu vairs neatradīs.
Bet Normens ir policists. Labs policists. Un vēl viņš ir neprātīgs un atriebties kārs. Viņš ir gatavs nogalināt visus, kas viņam traucēs meklēt viņa Rozi. Un spīdzināt ikvienu, lai tikai tiktu viņai uz pēdām.

Izskatās, ka šogad man Kings būs ticis vairāk kā visus iepriekšējos gadus kopā. Bet es nesūdzos- raksta viņš labi un grāmatas ievelk. Tiesa, ir mazliet par ko parunāt ap un par viņa grāmatām (varbūt arī tāpēc Kings Latvijā nav aizgājis), bet tas jau būtu cits stāsts. Lai arī daudzviet tas skar arī šo grāmatu. Bet, ko padarīsi- deviņdesmito gadu izdevumi bija ar mazāku glanci. Žēl, bet nez vai to kāds labos. Tāpēc jāiztiek ar to, kas ir.

Roze ir tipiska mājas pele- ne ar vienu netiekas, sēž mājās, gaida vīru un iztiek bez savu pārdomu skaļas teikšanas. Kā nekā viņa ir precējusies ar Normenu jau četrpadsmit gadus un viņa pa šiem gadiem ir sapratusi, ka nekādus izlēcienus Normens necietīs. Ja viņam kas nepatiks, tad … tad iesitīs Rozei. Uzdauzīs zilas acis. Vai salauzīs ribas. Vai iedurs ar zīmuli. Vai iebāzīs tenisa raketi… Pat tāds nieks, kā dāmu romāna lasīšana var Normenu novest līdz baltkvēlei un rezultātā Rozes grūtniecība beidzas ar spontāno abortu.
Bet ārpus mājas Normens ir labs policists. Un Roze zina, ka Normena kolēģi viņu aizstāvēs. Tāpēc vienu rītu Roze paķer savu somu un dodas prom. Vienalga kur, ka tik prom no mājām.
Normens darīs visu, lai atrastu Rozi un parunātos ar viņu. Ilgi, kārtīgi un mokoši.

Man gribējās nodalīt grāmatu no satura un runāt tik par pēdējo. Bet tā laikam nesanāks. Proti, grāmata diezgan pamatīgi ietekmēja arī saturu. Te es gribētu piesieties tulkotāja darbam. Lai arī es nezinu kā ir oriģinālā un arī nevēlos veikt padziļinātu analīzi, bet ļoti bieži bija manāmi jocīgi vārdi, vārdu salikumi un kūleņaini teikumi. Un tas tomēr ietekmēja lasīšanu. Ja man jālasa par madarsarkanu hitonu, kas vēlāk pārtapis par zetu, tad galvā ar sāk kūleņot visa bilde. Var jau būt, ka augu un krāsu pazinējiem ir savs šifrs, bet man, lasītājam vulgaris, madara neiet kopā ne ar sarkano krāsu, ne arī ar rozēm. Un Madarroze man ar likās kaut kas nepareizs.

Tādu kaitinošu elementu bija daudz. Un tie traucēja! Lai vai kā- ar visiem šiem traucēkļiem varēja izbaudīt Kinga talantu- no it kā vienkārša ģimenes konflikta un sadista vīra, ņemt un nonākt līdz šausmām, mistērijām un trakām fobijām. Tā, ka saproti- viņa darbos šausmas un briesmas var nākt no visnegaidītākajām vietām.
Zinu, ka daļai nepatika notikumi ar gleznu. Man tieši tas likās kā ķirsītis- iespēja realitātē iepīt pasaku pasauli, mītus, leģendas un visu to pašaustmināt. 
Neskatoties uz formu, grāmata bija laba- personāži spilgti, pārdzīvojumi reāli, šausmas ticamas un notikumi aizraujoši. Ieteikt, gan laikam šoreiz atturēšos (dēļ formas).

Grāmatas vērtējums: 7/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.