Nosaukums: Paradīzes putni
Autors: Māra Zālīte
Izdevniecība: Dienas Grāmata
Gads: 2017
LPP: 312

Par grāmatu-
Romāna ”Pieci pirksti” otrā grāmata.
Laurai jau ir desmit gadi un viņa ir pilnībā iedzīvojusies Lamē- ir gan draugi, gan skola, gan arī darbs netālu esošajā sovhoza putnu fermā.

Pagāja veseli pieci gadi un esmu beidzot izlasījis turpinājumu, kuru ļoti gaidīju. Gaidīju tik ļoti, ka visu laiku atliku lasīšanu. Kazi, nebūs tik labs? Vai atkal būs ilgi jāgaida līdz nākamajai daļai? Varbūt kaut kas cits?
Tad nu šogad nolēmu vairs neatlikt un ķēros pie lasīšanas.

Laura dzīvo Lamē kopā ar Mammu, Tēti un Mīmu. Skolā mācās par Pavļiku Marozovu un, ka būs jācīnās par komjaunatnes lietu. Mājās gan no Tēta dzird citus stāstus. Īpaši tad, kad Bukai un Asjai ļāva atgriezties Latvijā, bet Asju Maskavā aizturēja. Bet Laura jau ir liela un saprot, ka ne viss ir jādzird un ne viss dzirdētais ir jāstāsta tālāk.
Lamē netrūkst ne darba, ne piedzīvojumu. Varbūt tik maizes trūkst. Un miltu nav. Un gaļas ar. Toties ir rūķis.

Bija vērts gaidīt. Viennozīmīgi! Grāmata ir ļoti labs turpinājums ”Pieciem pirkstiem”- tā pati valoda, tā pati smeldze (lai gan šoreiz mazāk), tā pati nebēdnīgā jautrības dzirksts.

Mazliet gan traucēja to padomju stāstu, kas jau sen folklorizējušies, biežā parādīšanās tekstā. It kā traucē patiesā stāsta sajūtai. It kā redzi, ka pārāk mākslīgi tie te atrodas. Tajā pat laikā saproti, ka vieniem tā ir bērnībā nodrillēts stāstiņš, bet citiem tas var būt jaunums. Īpaši gados jaunākiem lasītājiem. Un tie folklorizējošie stāstiņi tomēr labi izceļ to absurdu. Un kāpēc gan tos nepieglabāt kādā tekstā vēlreiz?

Paradīzes putni” ir ļoti laba literatūra. Kā svaigs un spēcinošs gaisa malks, kuru var ievilkt pilnu krūti un atstāt uz palikšanu.
Un vēl visam pāri tā brīnišķīgā sajūta skatīt pieaugušo dzīves ar bērna acīm.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.