Autors: Frederiks Mistrāls
Izdevniecība: Панорама
Gads: 1997
LPP: 16

Par grāmatu-
1904.gada Nobela prēmijas literatūrā ieguvēja Frederika Mistrāla dzeja.

Frederikam Mistrālam slavu atnesa viņa poēma ”Mireija”, kuru dēvē par provansiešu eposu. Visi viņa ievērojamākie darbi ir provansiešu valodā un ne reizi vien lasīju uzsvērumu, ka viņš ir viens no retajiem autoriem, kurš prēmiju ieguvis nerakstot kādā no oficiālajām valsts valodām.

Spriežot pēc aprakstiem un tā, ka Nobela prēmiju literatūrā Mistrālam piešķīra par augstākminēto poēmu, tad būtu tiki loģiski, ka iepazīt autora daiļradi vajadzēja ar šo poēmu. Man pat izdevās atrast tulkojumu krievu valodā un sākt lasīt, bet, diemžēl, atradu ziņu, ka tulkojums ir amatiera. Un, lai arī darbs ielikts grandiozs, tur ir milzum daudz neprecizitāšu un nepieciešams pārstrādāt. Neko darīt- nācās iztikt ar mazumiņu dzejas no jau iepazītās dzejdaru kopgrāmatas.

Izlasītās dzejas rindas ir diezgan līdzīgas tām, kuras jau lasītas no ”tiem laikiem”- pamatā romantika, mīlestība un ilgošanās pēc kaut kā. Protams, arī ticība un skaisti lozungi. Te gan nevarēja manīt lauku idilles atspoguļošanu par ko Mistrāls tiek cildināts. Bet tajās dažās kopgrāmatas lappusēs jau nav iespējams izvērsties ne autoram, ne lasītājam.

Kārtējo reizi varu nopūšoties izteikt cerību, ka kādreiz poēma ”Mireija” tiks izdota latviski. Šādi- nozīmīgi, laikmetu un vidi raksturojoši, darbi ir nepieciešami.

Grāmatas vērtējums: 5/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.