Nosaukums: Lopkautuve Nr.5
Autors: Kurts Vonnegūts
Izdevniecība: Liesma
Gads: 1987
LPP: 144

Kurt Vonnegut– Slaughterhause-five or the children’s crusade.,1968.
Tulkojums latviešu valodā- Klāvs Elsbergs

Par grāmatu-
Kāda amerikāņu karagūstekņa atmiņas par Otrā pasaules kara beigu laiku, kuru viņš ar saviem biedriem pavadīja vācu gūstā un piedzīvoja Drēzdenes bombardēšanu, pārlaižot to kādā lopkautuvē ar numuru pieci.

Savai idejai un plānam jābūt uzticīgam- turpinu Vonnegūta lasīšanas maratonu. Šoreiz jau ceturtais posms un izvēlējos dzeltenās trīsromānu grāmatas pirmo romānu- Lopkautuve Nr.5 jeb Bērnu krusta karagājiens. Šo jau savulaik biju ”lasījis” audiogrāmatā, bet nospriedu, ka tas neskaitās un jāredz ar savām acīm. Īstais maratonlasīšanas datums gan ir rīt- 11.novembrī, bet brīvdienām man jau ir cits raksts sagatavots. Tā gadās.

Ja man īsi būtu jānoraksturo grāmata, tad es izvēlētos apvienot divus citātus no šī darba: Šis romāns uzrakstīts telegrāfiski šizofrēniskā stilā kā Billijs Piligrims klejo pa Laiku.
Nedaudz garāk tas būtu par to, kā Kurts Vonnegūts aprakstīja paša piedzīvoto un justo Otrā pasaules kara laikā. Un kā viņš ne reizi minēja grāmatā- te nav ne miņas par varonīgiem cilvēkiem un viņu veiktajiem varoņdarbiem. Ne miņas par labajiem vai sliktajiem. Ne miņas par saprātu. Un ne mazākā jēga bija bombardēt Drēzdeni. Tā gadās.

Billijs Piligrims bija patizls, karā piedalījās ”tīri vai zīdaiņi”, tralfamadorieši vai kara veterānu posttraumatiskais sindroms, nemitīga lēkāšana laikā un notikumos, jestrā valoda, smieklīgi gadījumi un negadījumi. Tas viss ir virspusē. Kaut vai tikai nedaudz palūkojoties stāsta dziļumā var pamanīt tā ‘’ceturto dimensiju’’- bēdas, skumjas, bezcerību un nožēlu par to, ko karš nodara. Vairāk nav ko piebilst- izcils darbs lasīšanai un pārlasīšanai.
”Lopkautuve Nr.5” laikam ir visjautrākā skumji traģiskā grāmata, kas lasīta. Tā gadās.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.