Nosaukums: Latvisks dārzs.
Autori: Ilma Nereta, Ieva Kraukle, Andrejs Svilāns.
Izdevējs: Latvijas Mediji.
Gads: 2016
LPP: 180

Par grāmatu–
Grāmatā aplūkoti dažādi augi no vecmāmiņu laiku dārziem, kā tie veidoja to vidi, kuru mēs gribētu dēvēt par latvisku lauku sētu un, kā tie sadzīvo ar mūsdienīga dārza prasībām.

Jaunumu plauktā paķēru ar domu, ka nu tikšu pie svaigi izdotas (tā izskatījās) pamācības, kā iekopt savu lauku sētu. Pavasaris nāk, kā nekā. Un laika ne tuvu nav daudz, lai kaut ko pasāktu. Tāpēc svarīgi ir palasīt kādu ieteikumu no savas jomas profiņiem. Un autori tādi noteikti ir.
Tik izrādījās, ka grāmata nav gluži jaunums (kārtējo reizi bibliotēkas jaunumi nesakrīt ar manu lasīšanas izaicinājumu)- jau sešus gadus vecs izdevums. Protams, tas (vecums) ne mazākā mērā nemazina grāmatas vērtību.

Tā kā neko nezināju par grāmatas vecumu, nezināju arī par tās saturu. Likās, ka būs vesela gūzma ar ieteikumiem kur un ko stādīt, kur un kā izveidot vai plānot. Kaut kas jau no tā arī bija, bet šo grāmatu man vairāk gribētos dēvēt par tādu kā katalogu. Katalogu, kurā izsmeļoši un pamācoši aprakstīts viss tas, kas bija un ir redzams lauku sētā un kuru mums labpatiktos dēvēt par senču sētas košumu. Bieži vien gan tas ir kā ar kartupeli- liekas, ka to senči ēduši jau pirms vācu krustnešiem, lai gan vēsture stiepjas vien pārsimt gadu garumā.

Grāmatas astoņās nodaļās ir aplūkotas tādas tēmas, kā koku izvēle dārza robežu un aleju stādījumiem, koku stādīšana un kopšana, ainava dārzā, augļudārzs, latviskās ziemcietes, dekoratīvie krūmi un vasaras puķes. Ar augu nosaukumiem, padomiem, aprakstiem un dažādām piebildēm par to vēsturisko izcelsmi, ārstnieciskajām īpašībām vai sentēvu paražām. Bija arī dažādu šķirņu ieteikumi, piemēram, augļu kokiem un ogulājiem, bet to bija maz un īsti nezinu vai tie kādam varēja noderēt, jo katram dārzam jau savas īpatnības- vieta, reljefs, kaimiņi, mitrums, augsne, saimnieka gaume…

Noderīgi šķita ieteikumi par koku stādīšanu- bērzus labāk pie iebraukšanas ceļa, egles pie mājas nestādīt, ošus senči stādīja mitrākās vietās, lai samazinātu mitrumu. Un galvenais- padomāt, ka tas mazais kociņš ar laiku būs liels un pie vajadzības to nozāģēt, var rasties grūtības (atļaujas, nauda, speciālisti).

Jāsaka, ka labs un izzinošs materiāls, lai arī tas latviskais kods te netika atklāts (jo varbūt tāds nemaz nav). Un tas arī mazliet mulsina- it kā ar vienu roku piedāvā to latvisko, bet ar otru ņem nost un saka, ka tas no muižniekiem, tas no Rietumiem, tas vēl no kaut kurienes.

Es šo grāmatu varētu nosaukt par labu ievadu sākt meklēt, domāt un atrast to pareizāko līdzsvaru savā dārzā starp moderno un latvisko.

Grāmatas vērtējums: 7/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.