Nosaukums: Latvieši, vācbaltieši un Krievija.
Autors: Gints Apals. Māris Zanders.
Izdevējs: Aminori
Gads: 2020
LPP: 158

Par grāmatu-
Vācbaltiešu un latviešu attiecības ir mītiem un leģendām pārpilnas- gan asiņainos iekarojumus veikušie krustneši, gan sliktie baroni, gan arī sliktie politiķi starpkaru periodā. Ja vēl pierēķina klāt 700 verdzības gadus un mūžseno naidu, tad liekas, ko te vēl runāt. Bet īstenībā viss nav tik vienkārši- grāmatā sniegtās atbildes paver pavisam citu skatu uz šiem mītiem un leģendām.

Par to, ka vācbaltiešu un latviešu attiecības nebija tik šausmīgas, kā mālēja skolā un filmā Melnā vēža spīlēs, tā kārtīgi apjautu vien pēc Kaspara Kļaviņa grāmatas ”Apstāvēšana”. Arī šajā grāmatā tika minēts, ka latviešiem ar vāciešiem nebija tik šausmīgu attiecību- mierīga līdzās pastāvēšana ar saviem noteikumiem. Protams, ir bijis kāds atsevišķs konflikts, bet tas nav bijis par iemeslu mītiskajam ”mūžsenajam naidam”. Lielāki konflikti radās jaunākos laikos, kad atcēla dzimtbūšanu un vācbaltieši iepauzēja ar zemes reformu. Mazliet arī ar politisku tuvredzību un vēl dažām lietām, kuras vēlāk sasummējās vācbaltiešu izstumšanā gan no politikas, gan no sabiedrības pirmajām rindām. Saeimu sasaukumos viņu nebija, agrāro reformu paveica nerēķinoties ar muižniekiem, viņu nopelnus Neatkarības karā nenovērtēja… Tas viss noveda pie tā, ka viņi atsaucās aicinājumam pamest Latviju pirms Otrā Pasaules kara. Ka spriež grāmatas autors- ja agrārā reforma būtu mazāk agresīva, ja novērtētu vācbaltiešu paveikto Neatkarības karā, ja politikā un valsts pārvaldē iekļautu vācbaltiešus (kuri bija labāk izglītotāki, politiski pieredzējušāki un ar labākiem sakariem ārzemēs), tad būtu iespējams izvairīties no Padomju Krievijas okupācijas, vai vismaz tām smagajām sekām, kas sekoja okupācijai. Bet latvieši bija sākuši nemīlēt vāciešus pēc pilnas programmas un uzskatīja viņus par galveno draudu, ne austrumu kaimiņu. Ar ko tas beidzās, mēs jau zinām.

Grāmatā ir milzum daudz pārdomu vērtu tekstu. Ne visam gribas piekrist, ne viss liekas ticams, bet nenoliedzami- grāmata atver ļoti daudz jaunus skatpunktus un jautājumus, uz kuriem nāksies meklēt atbildes pašam. Tajā skaitā arī par igauņu darbību Neatkarības kara laikā un 1905.gadu. Tam labs sākums ir šīs grāmatas beigās esošais ieteicamās literatūras saraksts.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.