Nosaukums: Laika bērni.
Autors: Adrians Čajkovskis.
Izdevējs: Prometejs
Gads: 2018
LPP: 496

Adrian Tchaikovsky – Children of Time .,2015.
Tulkojums latviešu valodā- Ieva Melgalve

Par grāmatu-
Visaptveroša postoša kara rezultātā Zemeslode iet bojā. Šķirsta kuģis ‘’Gilgamešs’’ ar vairākiem tūkstošiem cilvēku, pamet Zemi, lai dotos jaunas planētas meklējumos. Kā nekā Vecā Impērija savulaik teraformēja vairākas planētas, uz kurām bija doma veidot jaunas kolonijas. Un ne tikai kolonijas cilvēkiem- profesore Kerna radīja nanovīrusu, kas ļautu īstenot viņas sapni- dažu tūkstošu gadu laikā uz nesen teraformētas planētas no mērkaķiem izveidotu civilizētu sabiedrību.
Bet, ne viss šajā eksperimentā noritēja gludi un tagad ‘’Gilgamešs’’ tuvojas šai planētai, kas ir cilvēces pēdējā cerība.

Pārdomāta, ļoti gudra un interesanta grāmata. Mazliet gan traucēja kādas simts liekas (manuprāt) lappuses vidusdaļā, kad notikumi risinājās detaļās un stāsts pārāk daudz mīņājās uz vietas. Bet tas ir subjektīvi- gan jau kādam patiktu planētas jaunās civilizācijas detalizācija vai ņemtnes uz kosmosa kuģa, kur bieži virina kriokameras un ik pa laikam pakašķējas. Un, protams, taisa cilvēcīgas kļūdas. Jā, arī nākotnē cilvēki nemācās no savām kļūdām.

Grāmatā liels uzsvars ir likts uz detaļām- kukaiņiem, zirnekļiem, attiecībām, intelektiem, ekosistēmām, hierarhiju, utml. Tas piedod grāmatai pamatīgu svaru- var just, ka autors pamatīgi pārdomājis detaļas un pašu stāstu noslīpējis teju līdz spīdumam (piemēram, kukaiņu tīkls sakariem un datiem). Bet, kā jau minēju, tas prasa upurus- mazliet garlaikoja un cieta raitā lasīšana.

Autors visu grāmatu liek svārstīties starp pieķeršanos diviem grupējumiem- jaunās planētas iemītniekiem un pēdējiem cilvēkiem uz Gilgameša. It kā jau sākumā skaidrs, ka šajā ceļojumā abi satiksies. Tik nav skaidrs, kur un kāda būs šī tikšanās. Man neizdevās pieķerties profesores Kernas ”bērniem”, jo viņi ir tie paši cilvēki, tikai ar pavairāk kājām. Pakļauj citus, karo, izmanto, galina un dala kastās. Varētu likties, ka viņi nav pelnījuši tālāku nākotni un Gilgamešs ar savu kravu ieviesīs te kārtību. Bet…bet tie uz Gilgameša nav labāki- nabaga klasicists Holstens, kuru ik pa laikam izrauj no kriokameras, ir liecinieks pamatīgam cilvēka dumību slānim– ķīselī (un vados) sagājis vadonis, dumpja organizēšana, reliģiskais fanātisms. Plus vēl kuģa cilšu veidošanās, kolēģu novecošana un kuģa lēna bojāeja. Par tiem karošanas un iznīcināšanas plāniem pat pieminēt nav vērts.

Paralēli fantastikai un jaunas civilizācijas dzimšanai, lasītājam vēl ir iespējas pavērot kaut ko no vēstures, kaut ko no dzimumu līdztiesības, kaut ko no šķiru cīņām un vēl arī reliģijas tukšainības. Interesanti, pārdomāti un pārdomāt liekoši. Īpašs žetons par beigām, izcili labi nostrādātas- negaidīti, pārliecinoši un ļoti piestāvoši grāmatai.

Grāmatas vērtējums: 8/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.