Grāmata- Labirinta gūstā.
Nosaukums: Labirinta gūstā.
Autors: Džeimss Dašners
Izdevniecība: Whitebook
Gads: 2013
LPP: 492
Par grāmatu-
Mani sauc Tomass… tas ir vienīgais, ko zēns spēj atcerēties. Šobrīd viņš atrodas augšup braucošā liftā, kas drīz apstāsies, nogādājot viņu pie sešdesmit tādiem pašiem zēniem. Un viņi visi atrodas Klajumā jau divus gadus. Un divus gadus viņi meklē izeju no Labirinta- milzīga augstu un kustošu sienu Labirinta, kurš katru nakti mainās un savās ejās slēpj nāves briesmas.
Saite uz izdevēja mājaslapu- grāmata Labirinta gūstā.
Grāmata ”Labirinta gūstā” mani pārsteidza gan negatīvā, gan pozitīvā ziņā. Lai nevajadzētu sākt ar nepatīkamo, tad, loģiski, jāsāk ar gaišo pusi. Proti- gaišā te netrūkst, lai arī pats stāsts ne tuvu nav tas gaišākais. Laikam jāsāk ar vienu no interesantuma mēriem- ātro grāmatas izlasīšanu. Te jāsaka, ka grāmata lasās mežonīgi ātri. Tās, bez piecām minūtēm piecsimt lappuses, piebeidzas vienā dienā. Un te nav nopelns lasītājam. Tas drīzāk ir grāmatas izdevēja pirksts- lappusi veido lieli burti un lielas atstarpes starp rindiņām (šo laikam vajadzēja atstāt pie negatīvā, bet teksta rimtajai plūsmai labi iederas to iepīt te). Pieļauju domu, ka visa grāmata varēja satilpt pāris simts lappusēs.
Bet nevajag domāt, ka ātrā lasīšana ir tikai dēļ nepareizi aizpildītām lappusēm. Nē, tā pamatā ir dēļ grāmatas aizraujošā sižeta. Kāds var iebilst, ka nekas jauns jau tur nav- saujiņa bērnu ir izmesti kaut kur ellē ratā un cenšas izdzīvot, kaut ko meklē, kaut kā organizē savu dzīvi. Un visam pa vidu, neuzkrītoši reizi nedēļā pienāk sūtījums un reizi mēnesī jauns biedrs. Izņēmums ir Tomass un uzreiz nākamajā dienā meitene.
Jā, kaut kas līdzīgs jau manīts iepriekš tikai ar citu fonu. Bet tāpat viss ir sasodīti aizraujoši un grūti atrauties no notikumiem. Un tas viss diezgan labi slāpēja autora vēlmi visu nonivelēt līdz pārlieku lielam vienkāršumam. Dažreiz liekas, ka pat pārāk lielam vienkāršumam.
Skaidrs, ka padsmitnieki, kuriem patīrīta atmiņa, nez vai aizrausies ar gariem prātuļojumiem un plašiem dialogiem, bet tā vēlme iedalīt visus švaļos, pāļos, klunkšķos,…. un nevienam pat i nedomāt par plašāku izskaidrojošo un iztaujāšanas darbu, ka… ka…. ka tas jau likās pārāk uzspēlēti un pārspīlēti. Nu nevar būt, ka vieni diendienā skrien maratonu, bet tajā pat laikā neviens nedomā par tik pašsaprotamu lietu kā kopēju filmas salikšanu. Nu gluži kā to dara nākamajā dienā pēc dropes.
Protams, tad tas būtu pavisam cits ”Labirinta gūstā” un tad būtu pavisam cits atskats uz šo visu. Tagad varu teikt, ka manās rokās nonāca ļoti aizraujoša grāmata un to nespēja sabojāt arī fakts, ka tā ir tikai pirmā daļa (ak, šī nākamās daļas gaidīšanas laiks). Jā, un tagad jāatrod arī laiks filmai ”Labirinta gūstā”.
P.S.
Vienu vērtējumu punktu atļāvos noņemt dēļ vienas nelielas, bet būtiskas paviršības- daudzviet trūkst slīpraksta domu dialogiem.
[xrr rating=7/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
Ieraugot to veikalā, šī grāmata interesēja, taču tad ies to atvēru un ieraudzīju fonta izmēru….
Jā, tas fonts (un rindu atstarpes) mulsina. Un nekādīgi nevaru ieraudzīt tam jēgu.
Jēga ir tieši tāda pati, kā dalīt “Vārnu dzīres” divās grāmatās :)
Nez, te izmaksas taču ar pieaug (+100lpp klāt pie oriģināla). Līdz ar to suns citur ir aprakts.
Nodrukāt liekas 150 lpp, bet paprasīt naudu kā par 500 nevis 350 lpp biezu grāmatu ir ļooooti profitabli. Es teiktu – kādi 2 eur uz grāmatu :)
Pag, bet, lai piedrukātu liekas 100lpp ar ir izmaksas. Vienkāršāk jau ir uzdrukāt normāli un uzlikt treknāku uzcenojumu. Tas mazāk lektu acīs :)
nu acīmredzo WB ir licies, ka vieglāk ir iekasēt 15 eur par 500 lpp tādā fontā, nevis par 350 lpp “normālā” izmērā (cenas viņu mājas lapā). Drukāšanas sadārdzinājums par tām +150lpp ir mazāks kā 1 eur par eksemplāru.
Man patika lielie burti un formāts, jo vieglāk lasīt, ja problēmas ar redzi.
Mjā, lasās tiešām ātri gan satura, gan drukājuma dēļ. Manā skatījumā mīnuss bija tas, ka, ieraugot salikumu, automātiski sāk likties, ka tā ir bērnu grāmata un trīs ceturtdaļas kā tāda arī lasās- ar domu, ka nekas pārlieku nopietns jau nevar būt, problēma atrisināsies, labais uzvarēs un beigām jābūt labām kā jau visās bērnu grāmatās. Un tad pēdējās pārdesmit lapuses visu bildi “samaitā”, jo izrādās, ka nekas nav vienkārši, varoņi neapzinās, ka tiek nevis izglābti, bet piečakarēti, nolemtība sāk rādīties visai drūma, un sagaidi nu otro daļu…
Var vilkt zināmu paralēli ar “Endera spēli”- arī tur pasaule jāglābj bērniem, kas tiek īpaši atlasīti un trenēti, bet paši neapzinās, priekš kam tiek trenēti un kurā brīdī treniņcīņas pārvēršas par īstenību.Tomēr Endera spēlē tam, ka “darbināti” tiek tieši bērni, ir labs loģisks pamatojums. Šeit tas vairāk izskatās nevis pēc neizbēgamas nepieciešamības, bet apzināta sadisma- paspīdzināsim bariņu bāreņu un paskatīsimies, kas no tā iznāks. Varbūt, ka pamatojums parādīsies tālākajās daļās. Cerams, ka nākamās daļas iznākšana tiks reklamēta ar pietiekamu atsauci uz iepriekšējo, citādi toč jau sāk aizmirsties, kam visam tagad turpinājumi jāmedī :)
Jā, par to turpinājumu medīšanu ir precīzi- tagad jau sāk mazliet jukt, kuram kura daļa ir lasīta un kuram vispār ir domāts turpinājums :)
Kā es nevaru ciest tos, kuri ir atnākuši kritizēt tik populārus darbus. Un vēl nekaunās ielikt vērtējumu (ne visai glaimojošu). Un kā dēļ? kaut kādas nepareizi aizpildītas lappuses, neievēroti slīpraksti? Nepatīk dialogi? Vārds – švalis, zaļknābis, klunkšķis? Man gan liekas, ka tieši šie izmantotie vārdi bija interesanti, vēl man nedzirdēti. Ak šie cilvēki, kuriem nekad galvā neiešautos ne teikums no šīs grāmatas, bet ir atļāvušies to kritizēt un meklēt ēnas. Uzraksties perfektu darbu paši. Varbūt tad varēsiet to darīt.
Grāmata bija izcila. Lieliska ideja, pat ticama. Brīnišķīgs stāsts. Varētu par domāt, ka tā kādreiz varētu notikt dzīvē. Grāmatai nevar pat .piesieties. Pat nemēģiniet to darīt. .
Hmm, es zināju, ka mans rokraksts ir mazliet mezglains, bet ka nu galīgi nevar saburtot to, ko rakstīju… Varbūt ir kas sajaukts? Varbūt šis komentārs bija domāts citam rakstam? Vai arī lasīts ļoti pa diagonāli?
Sarunājam tā- izlasiet manu atsauksmi vēlreiz. Ja nekas nemainīsies, tad runājam tālāk. Ja tomēr izdodas pamanīt nesaisti ar savu komentāru, tad… tad arī runājam tālāk :)
P.S.
Grāmata nav tikai pateiktais stāsts. Grāmata ir viss- no vākiem, tulkojuma, attēliem, burtiem un cipariem. Līdz pat tam, kā tā izskatās mūsu grāmatplauktos.
Jautājums-
Vai iznāks latviskie turpinājumi?
Atvainojos, ka atbildu tikai tagad, bet netēlojiet muļķi. ļoti labi ziniet, ka komentārs tieši Jums. Un, ja gribat piesieties gramatikai vai vārdiem, apskatieties pats uz savēji. Jūs īsajā rakstā nevienu vien kļūdu atradu.
Nu jau paliek interesanti.
Pirmais Jūsu komentārs bija pils sašutuma un varbūt arī pārpratuma. Tagad, pēc gada ar astīti, Jūs atkal braucat virsū. Un vēl mēģiniet uzšaut pa manu gramatiku ar savu gramatiku.
Saprotu, ka negrasāties pārlasīt manu atsauksmi par grāmatu. Labi! Bet, lūdzu, tad nekomentējiet muļķības, kuras nav manā tekstā un nepiedēvējat man to, ko neesmu rakstījis. Jo ne Jūsu iepriekšējā, ne pēdējā komentārā nekas neatbilst tam, kas ir manā atsauksmē (nu, varbūt gramatikas kļūdas- vēl mācos no tām tikt vaļā).