Labirinta gūstā

Nosaukums: Labirinta gūstā.
Autors: Džeimss Dašners
Izdevniecība: Whitebook
Gads: 2013
LPP: 492

Par grāmatu-
Mani sauc Tomass… tas ir vienīgais, ko zēns spēj atcerēties. Šobrīd viņš atrodas augšup braucošā liftā, kas drīz apstāsies, nogādājot viņu pie sešdesmit tādiem pašiem zēniem. Un viņi visi atrodas Klajumā jau divus gadus. Un divus gadus viņi meklē izeju no Labirinta- milzīga augstu un kustošu sienu Labirinta, kurš katru nakti mainās un savās ejās slēpj nāves briesmas.

Saite uz izdevēja mājaslapu- grāmata Labirinta gūstā.

Grāmata ”Labirinta gūstā” mani pārsteidza gan negatīvā, gan pozitīvā ziņā. Lai nevajadzētu sākt ar nepatīkamo, tad, loģiski, jāsāk ar gaišo pusi. Proti- gaišā te netrūkst, lai arī pats stāsts ne tuvu nav tas gaišākais. Laikam jāsāk ar vienu no interesantuma mēriem- ātro grāmatas izlasīšanu. Te jāsaka, ka grāmata lasās mežonīgi ātri. Tās, bez piecām minūtēm piecsimt lappuses, piebeidzas vienā dienā. Un te nav nopelns lasītājam. Tas drīzāk ir grāmatas izdevēja pirksts- lappusi veido lieli burti un lielas atstarpes starp rindiņām (šo laikam vajadzēja atstāt pie negatīvā, bet teksta rimtajai plūsmai labi iederas to iepīt te). Pieļauju domu, ka visa grāmata varēja satilpt pāris simts lappusēs.

Bet nevajag domāt, ka ātrā lasīšana ir tikai dēļ nepareizi aizpildītām lappusēm. Nē, tā pamatā ir dēļ grāmatas aizraujošā sižeta. Kāds var iebilst, ka nekas jauns jau tur nav- saujiņa bērnu ir izmesti kaut kur ellē ratā un cenšas izdzīvot, kaut ko meklē, kaut kā organizē savu dzīvi. Un visam pa vidu, neuzkrītoši reizi nedēļā pienāk sūtījums un reizi mēnesī jauns biedrs. Izņēmums ir Tomass un uzreiz nākamajā dienā meitene.

Jā, kaut kas līdzīgs jau manīts iepriekš tikai ar citu fonu. Bet tāpat viss ir sasodīti aizraujoši un grūti atrauties no notikumiem. Un tas viss diezgan labi slāpēja autora vēlmi visu nonivelēt līdz pārlieku lielam vienkāršumam. Dažreiz liekas, ka pat pārāk lielam vienkāršumam.

Skaidrs, ka padsmitnieki, kuriem patīrīta atmiņa, nez vai aizrausies ar gariem prātuļojumiem un plašiem dialogiem, bet tā vēlme iedalīt visus švaļos, pāļos, klunkšķos,…. un nevienam pat i nedomāt par plašāku izskaidrojošo un iztaujāšanas darbu, ka… ka…. ka tas jau likās pārāk uzspēlēti un pārspīlēti. Nu nevar būt, ka vieni diendienā skrien maratonu, bet tajā pat laikā neviens nedomā par tik pašsaprotamu lietu kā kopēju filmas salikšanu. Nu gluži kā to dara nākamajā dienā pēc dropes.

Protams, tad tas būtu pavisam cits ”Labirinta gūstā” un tad būtu pavisam cits atskats uz šo visu. Tagad varu teikt, ka manās rokās nonāca ļoti aizraujoša grāmata un to nespēja sabojāt arī fakts, ka tā ir tikai pirmā daļa (ak, šī nākamās daļas gaidīšanas laiks). Jā, un tagad jāatrod arī laiks filmai ”Labirinta gūstā”.

P.S.
Vienu vērtējumu punktu atļāvos noņemt dēļ vienas nelielas, bet būtiskas paviršības- daudzviet trūkst slīpraksta domu dialogiem.

[xrr rating=7/10 imageset=tiny_star label=”Grāmatas vērtējums:”]

Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.