Nosaukums: Kāpņu pilsēta
Autors: Roberts Džeksons Benets
Izdevniecība: Prometejs
Gads: 2015
LPP: 469

Robert Jackson Bennet– City of Stairs.,2014.
Tulkojums latviešu valodā- Vilis Kasims

Par grāmatu-
Bulikova, agrākā Dievu pilsēta un visa Kontinenta centrs, nu ir Saipūras iekarota un kļuvusi par nabadzīgu un atpalikušu pilsētu, kurā pazuduši tempļi un daļa pilsētas. Par agrāko tik atgādina grandiozs mūris un gaisā slejošas aprāvušās kāpnes. Saipūra iznīcināja viņu dievus un aizliedza viņu vēsturi. Bet ne visi Bulikovas iedzīvotāji ir padevušies un aizmirsuši savus dievus. Pilsētā valdošā gaisotne ir nokaitēta un katrs mazākais iemesls var izsaukt jaunu karu. Tāpēc ievērojamā Saipūras vēsturnieka Efrema Pangjui slepkavība ir iemesls, lai Bulikovā ierastos Saipūras kultūras vēstniece Šara Tivani. Bet kultūras vēstniece Šara ir tikai uz papīra. Tāpat kā viņas sekretārs Sigruds.

Tagad domāju par savu lasāmizvēli- vai es pareizi darīju, ka gada sākumā izlasīju varbūt labāko grāmatu sarakstā? It kā jau var teikt- kā gadu iesāksi, tā turpināsi! Bet no otras puses- noēst torti, nē- tortes ķirsīti, jau pašā sākumā… Protams, es vēl nezinu, kas mani sagaida (saraksts ir garš un raibs), bet zinu, ka nule izlasīju vienu fantastiski labu fantastiku. Vai arī fantāziju? Varbūt tomēr- detektīvu? Te bija viss, ko vien sirds, prāts un zemapziņa var vēlēties- detektīvs, mitoloģija, romantika, atmiņas, kaujas, negaidīti pavērsieni, reliģija, politika un …. un daudz kas vēl. Un tas viss bija smalki savērpts un detalizēti parādīts.

Vēl nesen Kontinents bija varenākā valsts un Bulikova bija centrs- pilsēta, kuru radīja dievi un to arī pārvaldīja. Dievu nebija daudz, bet tie bija vareni un radīja brīnumus, celtnes, dievības un arī apziņu kontinentāļos, ka viņi ir izredzētie. Bet tad no kādas Kontinenta kolonijas sākās sacelšanās, kuru vadīja Kādžs- cilvēks, kurš iznīcināja dievus un ļāva Saipūrai no vergiem kļūt par kungiem.
Lai arī dievi biji iznīcināti, Saipūra saprata, ka jāiznīcina arī viss, kas saistīts ar tiem- celtnes, priekšmetus un vēsturi. Liela daļa no dievu pilsētas Bulikovas pazuda, kad pazuda arī tās radītāji dievi- pilsēta it kā sarāvās mazāka, paraudama sev līdzi celtnes un cilvēkus. Kontinentāļiem aizliedz jebko, kas saistīts ar dieviem- pat vēsturi pasniedza bez dieviem. Bulikovas iedzīvotājiem tas nepatika un tikai Saipūras militārais pārspēks ļauj noturēties trauslam mieram.
Tāpēc, pēc ievērojamā Saipūras profesora nāves, Bulikovā ierodas noslēpumaina Ārlietu ministrijas darbiniece ar savu sekretāru, bet drīz vien viņi saprot, ka ne viss dievišķais ir pametis Bulikovu un trauslais miers patiesībā ir daudz trauslāks.

Autoram ir izdevies radīt tik piesātinātu fantāzijas pasauli, bet tajā pat laikā tas viss ir tik reāls un viegli pārnesams uz dzīvi parasto, ka atliek vien pārsteigumā noelsties. Tā nav prasta realitātes pārnešana uz literāro pasauli- te ir atstāts milzīgs plašums paša domām un pieredzei. Īpaši jau nobeiguma daļā. Kas, starp citu, nav gluži nobeigums- tā ir triloģijas pirmā daļa. Bet arī te nav tik vienkārši- grāmatu var lasīt arī kā unoloģiju ar beigās pieliktu punktu. Cik nu iemetu acis nākamo daļu aprakstos, tad tur galvenās lomas uzticētas jau iepazītiem tēliem, bet mazliet par citu tēmu un citā vidē.

Tagad mēģinu atrast kādu iemeslu, lai vismaz kaut ko pakritizētu. Citādi bail, ka varētu izklausīties pēc pārāk slavējoša slavētāja. Bet, tā īsti nav ko. Jā, ir kāda paredzama līnija, ir kāda pieredzēta līnija no mitoloģijas vai Potera, ir maza neveiklība ar slāviskiem vietvārdiem un personvārdiem (grūti bija aizdzīt domu, ka neesi kādā Polijā vai Slovākijā). Un arī tie ieroči mulsināja- loki, bultas, lielgabali… Tikai tos nekādi nevar nosaukt par mīnusiem.

Darbs ir burvīga fantāzija, bet tajā pat laikā tā ir pārpilna ar cilvēcīgumu- kļūdām, šaubām, cerībām, emocijām, zaudējumiem un domām. Īpaši to uzsver tā vieta, kur minēts, kas stāv hierarhijā augstāk- dievi vai cilvēki?

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.