Grāmata- Kāpas mesija. Autors- Frenks Herberts.
Nosaukums: Kāpas mesija
Autors: Frenks Herberts.
Izdevējs: Prometejs.
Gads: 2023
LPP: 256
Frank Herbert, Dune Messiah ., 1965.
Tulkojums latviešu valodā- Vilis Kasims
Par grāmatu–
Ir pagājuši divpadsmit gadi kopš Paula Atreīda uzvaras pār Harkoneniem. Nu viņš ir imperators, kura pārvaldībā ir neskaitāmas planētas un neskaitāmi cilvēki. Uzvarai, asinsizliešanai un pakļaušanai ir sava cena- pat uzticamie fremeni ir sākuši šaubīties par jaunā imperatora spējām valdīt par impēriju.
Bet Pauls redz tālāk. Un viņam redzētais uzliek smagu izvēli, kuras svaru kausos ir ne tikai viņa paša dzīvība.
Ja Kāpas pirmā grāmata, kura ir daudz biezāka, man gāja raiti, tad ar šo man sanāca lēni. Ļoti. Nebija jau neinteresanti, bet grāmatas pirmā puse pagāja tādā kā galmu intrigu pasaulē, kura nu nekādi neņēmās pretī. Vieni pin to, otri prāto šo un tā īsti nekas nenotiek. Vairāk filozofijas un mazāk darbības. It kā jau pēc izlasīšanas viss ir pašsaprotams un skaidrs ka tāds filozofisks sākums bija nepieciešams stāsta tālākam ritējumam, bet tāpat ir sajūta, ka starp pirmo grāmatu un šo (otro) ir iztrūcis kāds posms. Posms, kurā ļautu saprast kāpēc tēli kļuvuši svešāki un pasaule drūmāka. Laikam jau jāpiekrīt lēdijas Džesikas vēstulē paustajam- pienāks diena, kad rituāli aizstās ticību, bet simboli – ētiku.
Šoreiz tā arī nesanāca aprast ne ar vienu no tēliem- it kā visi kļuvuši pieauguši, nopietni un neinteresanti. Gribot negribot jāatceras pirmā grāmata, kur bija jaunības degsme, cerība un cīņa par nākotni. Te nākotne bija vairāk kā drūms Paula redzējums, kuru viņš centās saprast, apslāpēt vai apiet.
Arī iespaidīgā un noslēpumainā fremenu pasaule te praktiski nebija, tik uz beigām parādījās kaut kas no tās. Pietrūka.
Ir sajūta, ka lasīju nevis pirmās grāmatas turpinājumu, bet tās otro nobeigumu, kurš tika vairāk caurausts ar bezcerību un neizbēgamo nolemtību vai kā pats Pauls teica, runājot par savu gaišredzību- tā ir slimība.
Lai arī šajā grāmatā neatradu to Kāpas pasauli, kuru cerēju atrast, es pilnīgi noteikti gaidīšu turpinājumu, jo ir sajūta, ka šis bija tikai tāds politiski drūms un bezcerīgs posms tālākiem notikumiem.
Grāmatas vērtējums: 7/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.
Kad ieraudzīju bibliotēkā, pirmajā brīdī pat nesapratu, ka tas ir turpinājums. Tik plāns pēc tik bieza izskatījās drīzāk kā pirmās daļas pielikums. Man arī no sākuma kaut kā neielasījās; pirmā daļa bija jau piemirsusies, pārāk daudz visādu svešādvārdu un personu; kas ar viņiem tur iepriekš bija noticis… Un vēl man šķita par daudz visādu, nu, superspēju; grūti iztēloties notiekošo. Nu kā tas ir: “vokāla kniksī ietverta pasmīkņāšana” vai “izmantodama mehānisma aprakstīšanai paredzētu balss toni “?
Palasīju citu atsauksmes un sapratu, ka šī vienkārši ir vājākā daļa. Gadās. Ejam tālāk un gaidām nākamo (kura esot interesantāka).