Nosaukums: Ietupinātais
Autors: Kurts Vonnegūts.
Izdevniecība: Tapals
Gads: 2003
LPP: 248

Kurt Vonnegut- Jailbird., 1976.
Tulkojums latviešu valodā- Jānis Elsbergs

Par grāmatu-
Valters F.Stārbeks ir vienkāršs cilvēks, kurš iemanījās nokļūt cietumā Votergeitas skandāla dēļ- viņa darbavieta bija Baltā nama pagrabstāvā un visa viņa vaina bija tā, ka tur atnesa noslēpt čemodānu ar miljons dolāriem. Kad viņš iznāca no cietuma, jau pirmajā dienā viņš pamanījās nokļūt policijas izolatorā un satikt visus savus jaunības draugus, biedrus un sievietes. Protams, ja vien viņi vēl bija dzīvi.

Vonnegūta lasīšanas maratona trešais posms ir sagaidīts. Un šoreiz izvēlējos lasīt viņa darbu ”Ietupinātais”, kuru savam grāmatplauktam pievienoju tikai iepriekšējā mēnesī.
Un arī šoreiz viss kā ar iepriekšējiem viņa darbiem- izlasīju un esmu sajūsmā.
Pirms lasīšanas iedomājos- kura būs, un vai vispār būs, kāda grāmata, kas man no Vonnegūta nepatiks? Vai arī te ir kā ar velosipēdu- iemācījies (lasīji un patika), tad tas uz mūžu?

Valters ir parasts sabiedrības pelēkās masas pārstāvis, kurš ļaujas notikumiem un cilvēkiem, lai tie viņu virzītu. Un arī domāšana viņam tāda pelēka- gan ar meitenēm, gan ar pienākumiem. Ar pirmajām viņam tā ne īpaši. Ar otro vēl mazāk īpaši- Valters gatavs karot, jo tā vajag valstij. Valters gatavs strādāt par ierēdni, jo liekas, ka tā viņš kalpos savai valstij. Savu slavas zenītu viņš sasniedz prezidenta Niksona administrācijā, lai arī viņa kabinets bija tālu no zenīta. Un pateicoties sava kabineta novietojumam, viņš arī tika Votergeitas skandālā.
No cietuma iznākot, viņš bija gatavs turpināt savu niecīgo dzīvi, bet izrādās, ka viņam visapkārt var saskatīt arī labus ļaudis. Un pat tie, kurus viņš savulaik iegāza ar pamatīgu skandālu valsts līmenī, ir gatavi viņam piedot. Un lai cik tas neliktos dīvaini- labie darbi atmaksājas.

Ehh, kārtējais mans sajūsmas spiedziens par izlasīto. Bet ko lai dara, ja tā iet pie dūšas? Dažreiz jau gribās izlasīto vairāk uztvert nopietni, bet ne vienmēr sanāk. Īpaši, ja apņirdz cilvēku domu par pasaules varenāko kompāniju un tās īpašnieci. Un tos laimīgos un nelaimīgos gadījumus. Vai arī cilvēku stulbumu, kas veicina vienus vai otrus.
”Ietupinātais” noteikti ir lasīšanas vērts un tikpat noteikti tas liek ar prieku turpināt Vonnegūta lasīšanas maratonu.

Nobeigumā viens pantiņš no grāmatas:
Kad nav, ko ēst,
Tad nav, ko dirst.
Kad nav, ko dirst,
Tad jānomirst!

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.