dejaarpukiem

Nosaukums: Dziesma par ledu un uguni- Deja ar pūķiem. Piektās grāmatas 1.daļa.
Autors: Džordžs R.R.Mārtins
Izdevniecība: Whitebook
Gads: 2014
LPP: 517

Par grāmatu-
Troņu spēles rit pilnā sparā- kamēr Tīrions bēguļu te vienā, te citā sabiedrībā, tikmēr Dinerīsai jādomā kā noturēt pakļautībā atbrīvotās pilsētās, kurās briest dumpis.
Arī Džonam pie Mūra iet karsti- gan Staniss ar savu armiju, gan Melisandre ar savām ugunsvīzijām dedzina jaunajā Mūra komandiera apziņā šaubu ugunskuru. Paralēli tam, kaut kur ķēdes žvadzinot, smird Smaķis.

Saite uz izdevēja mājaslapu- Džordžs R.R.Mārtins- Dziesma par ledu un uguni- Deja ar pūķiem. Piektās grāmatas 1.daļa.

Prieks par to, ka beidzot varēju turpināt sekot Troņu spēles spēlētāju gaitām. Mārtins ar saviem varoņiem neliek vilties. Laikam tā arī būs līdz pat finišam. Ja jau līdz šim ir viena vienīga sajūsma, tad nav iemesla zagties šaubām, ka pēdējās divas grāmatas viņš aizlaidīs pēc piena. Pie tam- tiekot solītas divas lielas klopes, kas noteikti iecirtīs robus dzīvo personu rādītāju rindās.

Neliela bēda bija par kārtējo nepilno grāmatu- notikumi atkal tiek sadalīti. Ehh, tā gribējās padzīvoties vēl tajā pasaulē. Bet, neko darīt- gaidīsim piektās grāmatas otro daļu un pa to laiku lasīsim to, kas gaida rindā.

Laikam šī grāmata bija vismierīgākā- tā arī neatminu vai maz bija kāds svarīgs līķis? Visi vairāk vai mazāk staigāja pa naža asmeni, bet līdz kārtīgai miršanai netika. Patīkama pārmaiņa.

Mierīgums izpaudās arī rāmajā lasīšanā, kad lasi vairāk inerces pēc, nekā alkstot uzzināt ar ko un kā beigsies kāds no notikumiem. Jo viss vairāk vai mazāk balstās uz runāšanām, prātošanām, domāšanu. Ja neskaita Velnēnu, kurš uztur draivu un, kurš riktīgi sevi pacēlis ja ne gluži pozitīvo varoņu gaismā, tad vismaz iemīļotāko noteikti. Un tēlo no sevis a-man-viss-pofig. Un man tas patīk.

Tāpat varu teikt arī par šo grāmatu- man tā patīk. Patīk, ka notikumi virzās uz priekšu (lai gan finišs nav manāms). Patīk vecie un jaunie varoņi. Patīk, ka atgriezušies (nosacīti) galvenie tēli. Līdz ar to varu teikt- patīk! Patīk, ka grāmata turpina to pašu labo, iemīto ceļu, ko iepriekšējās daļas.

Mīnusi? Pārāk sīki un nenozīmīgi, lai tos vispār pieminētu. Labāk ieslēgt gaidīšanas režīmu piektās grāmatas otrajai daļai. Un cerēt, ka līdz tam laikam Maestro būs pabeidzis arī sesto grāmatu.

Grāmatas vērtējums: 10/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.