Nosaukums: Domas par latvju kultūru.
Autors: Arturs Kroders
Izdevniecība: Leta
Gads: 1921
LPP: 122

Par grāmatu-
Grāmatā apkopoti četri autora raksti, kas publicēti laikrakstos ”Līdums” un ”Latvijas Kareivis”, kuros autors apraksta savas domas par dažādiem jautājumiem.

Manās rokās nonāca maza izmēra grāmatiņa žēlīgā paskatā. Nebija nekāda nojausma par autoru un par šīs grāmatas saturu, bet virsraksts mudināja izlasīt. Kā nekā grāmata tapusi laikā, kad Latvija izcīnīja savu neatkarību. Varēs redzēt, kādas tolaik bija domas un kā tad skatījās uz kultūras dzīvi. Vismaz es cerēju, ka tā būs.

It kā sākums grāmatai bija gana interesants- autora domas, subjektīvs skats vēsturē, interesanti secinājumi. Bet pamazām tas viss aizvirzījās tikai uz autora subjektīvām pārdomām, kur viņš, nemitīgi atgriezdamies pie jau izteiktām tēzēm, vēl un vēlreiz atgādināja, ka jaunlatvieši nebija pareizi, ka daudz lieka bija pseidolatviskās avīzēs, ka Atmoda aizgāja pārāk saimnieciskā ceļā it nemaz nedomājot par kultūras bagātināšanu. Var jau būt, ka autoram bija iemesls skumt, ka latvieši tik ļoti pieķērās kuģniecībai, ka nemaz nedomāja par savas kultūras kopšanu. Man tas vairāk izskatījās pēc mēģinājuma izcelt kaut ko vienu, tai pat laikā tīši noklusējot citu.

Jaunlatvieši no autora dabūja vairākkārt- gan par nepareiziem uzsvariem, gan par pārāk lielo pakļaušanos slavofiliem, gan par aicinājumu latviešiem izceļot.

Arī jaunstrāvnieki dabūja savu tiesu, ka pārāk aizrāvās ar citu valstu idejām, kuras iztulkoja un pielāgoja Latvijai.

Kā latvju kultūras labāko posmu autors uzskata laiku no 1905.gada revolūcijas līdz 1918.gadam, kad, viņaprāt, kultūrai tika iedots vairāk nekā iepriekšējās desmitgades kopā ņemtas. Vēl tika pausts, ka latviešiem patīk biedrības, bet tikai tādas, kas ir praktiskas dabas- lauksaimnieki, amatnieki, arodbiedrības. Bet ne kultūras biedrības, līdz ar to trūka līdzekļu kultūras attīstībai. Vēl arī tas, ka latvju pilsonība ir pārāk maz nacionāla, vairāk kosmopolītiska- tas mērdējot tautas garu un kultūras attīstību. Vispār izskatījās, ka autoram ļoti prasījās visu apturēt un sākt no nulles- ar pareizu pieeju, daudz naudām, jauniem cilvēkiem. Pavilkt svītru, lai vecie un nepareizie nevelkas līdzi.

Vēl bija daudz un dažādu piemēru par to kā būtu labāk un pareizāk. Kādas kļūdas bijušas un kurš tos pieļāvis. Protams, arī- kā būtu pareizāk. Bet tas viss bija pārāk subjektīvi un uz beigām jau palika neinteresanti. Autors pārāk vienveidīgi paļāja tos, kuri viņam nepatika. Paša idejas bija gaisā pakārtas un īsti pat netika noformulētas līdz galam. Tāds viedokļrakstiņš mūsdienu blogeru stilā, kuru var palasīt un aizmirst. To vēlmi pēc tā laika kultūras dzīves stāvokļa un virzības, es tā arī nepabaroju. Un izskatās, ka tāds ar nemaz nebija šīs grāmatas mērķis- plika platforma autora pārdomām.

Grāmatas vērtējums: 4/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.