Nosaukums: Baložu pilni pagalmi
Izdevniecība: Liesma
Gads: 1988
LPP: 245

Tulkojums latviešu valodā- Uldis Bērziņš, Pēteris Brūveris

Par grāmatu-
6 mūsdienu turku dzejnieku dzejoļi. Krājumā ir šādu dzejunieku dzejoļi- Nāzims Hikmets Rans, Fāzils Hisni Dāglardža, Orhans Veli Kaniks, Oktajs Rifats Horozču, Atila Ilhans, Džemals Sireja.

Šī dzejoļu krājuma galvenais dzinulis lasīt bija abi atdzejotāji- abi ir meistari, kurus es labprāt lasītu vienalga kā un kur.

Šoreiz gan prieks par abu veikumu bija tāds plānāks- tā turku mentalitāte un nemitīgi drūmie toņi likās pārāk grūši un pie sirds neejoši. Neatminu, kad vēl biju lasījis vienuviet tik daudz miroņu, nospiestību un drūmu rindu. Protams, bija ar kalni dažādās variācijās- gan dzīvi, gan guļoši. Arī ēzeļi un citi zvēri.

Ja lido tad zalst
Ja stājas tad zilst
Nāve nav velti

Cilvēks klaušinot meklē
Savu neesību
Nāve nav velti

Cilvēka ābele nams un druva
Paliek Visumam
Nāve nav velti

Jūs klausāties
Mironis cerēdams atdod bezgala debesīm savu mūžu
Nāve nav velti

Mazliet te traucēja arī tā laika nodeva padomju tautai- dzeja par Krieviju, Maskavu un saulaino tāli. Bet, ko padarīsi- tāds laiks, tāda dzeja.

Kopumā sajūtas tādas neitrālas ar vilkmi uz drūmo pusi- skumjas, zaudējumi, miršana un vāja cerība. Laikam katram no šiem dzejniekam bija kāds dzejolis par nāvi un kalniem. Vēl bieži parādījās zemnieka motīvs. Apbrīnojami, ka mīlestības te bija maz vai arī labi noslēptas starp rindiņām. Laikam turkiem tās bija tuvas tēmas vai arī laiks bija izcēlis šīs tēmas.

Ja ir dievs- lai ir,
Vairāk neko no viņa neprasu,
Tāpat neuzstāju,
Nedz lai dievs ir,
Nedz arī
Lai viņš viens visu var.

Grāmatas vērtējums: 5/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.