Nosaukums: Atriebēja.
Autors: Aspazija.
Izdevējs: LU Akadēmiskais apgāds
Gads: 2017
LPP: 132

Par lugu–
Drāma piecos cēlienos no Latvijas dzimtbūšanas laikiem.
Lugā aprakstīta grāfa Stefana Rīdera nežēlīga apiešanās pret dzimtļaudīm. Viņa mantkārīgā un viltīgā daba izpaužas gan attieksmē pret dzimtļaudīm, gan pret savu māsasdēlu- Arnoldu Heidrihu, kurš pēc savas mātes nāves būs patiesais mantinieks un cer saviem ļaudīm dot brīvību un izdalīt muižas zemi. Bet grāfam Rīderam ir citi plāni. Tikai tos var apdraudēt kāds sens grāfa noslēpums.

Ar šo Aspazijas lugu uzsāku piektā gada literatūras izaicinājumu. Šo lugu saņēmu ieteikumā tviterī. Un uzreiz pa smago- jau biju gaidījis, ka dažos darbos būs gan slikti kungi, gan ļauni vagari, bet ka uzreiz otrajā darbā (pirmais bija Ezeriņa Tornis (apraksts būs vēlāk)) saņemšu tādu devu skarbuma, to gan nebiju gaidījis. Te bija viss, kas atbilstu kungu un kalpu slikto attiecību paraugam- nicinoša attieksme no abām pusēm, kungam iztapīgs vagars, nežēlīgs un stulbs ļaunums no kunga puses, kā arī veltas cerības no dzimtcilvēkiem.

Lugas autore te parūpējās par īpaši ”jauku” dzimtcilvēka izmantošanu- jaunu un skaistu sievieti nakts vidū vagars izrauj no mājām un aizved uz muižu, kur grāfam Rīderam radusies ideja- pārliet asinis savai mirstošajai māsai no skaistas un jaunas zemnieces. Kaut kur bija saklausījies, ka šī ir jauna metode un var panākt labus rezultātus. Mirstošajai māsai, protams. Jaunā zemniece skaidrs, ka nomirs. Par to viņam bēda maza. Nelīdz arī māsas dēla protesti.

Protams, zemnieku vidū šīs kalpoja kā cēlonis nemieriem, kurus gan jaunais muižnieks ar cerīgiem solījumiem nomierināja. Tiesa, ne uz ilgu laiku, jo grāfam Rīderam uz visu bija gatavi jauni plāni, lai tik sagrābtu varu un ekspluatētu dzimtcilvēkus tālāk.

Bet te, uz lugas beigām, parādās kāds noslēpumains tēls- Atriebēja, kura, kā izrādās, pirms vairākiem gadiem, šim pašam grāfam Rīderam, izdarīja vienu smagu kaitējumu. Un grāfs visus šos gadus dzīvojis bailēs, ka sekos turpinājums.

Turpinājums sekoja, pie tam pamatīgs un skāra ne tikai slikto kungu. Jāsaka, ka Aspazija te paplosījās labi- ielika pamatīgu pagalīti mūžīgā naida ugunskurā. Uzsvars uz sliktajiem kungiem bija pamatīgs. Mazliet vēl aizskāra brīvību un savu zemīti. Viss pēc notīm.

Diemžēl, bet neizdevās saskatīt šajā lugā interesantu izrādi- viss likās pārāk pieslīpēts beigu cēlienam un neviens tēls nespēja uzrunāt- ne slikto nicināt, ne cietušajiem līdzi just. Nosacītā romantika ar bija blāva un aiz matiem pievilkta. Lai gan- gan jau izrādē aktieri un režisors šo izspēlētu ”pareizi un saprotami”, tā ka te varētu būt pie vainas mana nepieradušā acs.

Darba vērtējums: 7/10
Citu grāmatu vērtējumus var atrast grāmatu sadaļā.