Vismaz pēdējā laikā mani pārņem tāda sajūta- grozies kur un kā gribi, visur ir redzams kaut kas no lielā kaimiņa. Pārvietojies pa ielām, vienalga- ar kājām vai ar auto, un acīs krīt neparasti daudzie Krievijas karogi, kas sasprausti pie mašīnām. Nesaprotu, kas tā vispār par modi uznākusi savu auto pārtaisīt par karogkātu! Jā, ir manīti arī Latvijas karogi, bet ja man jāsaka, tad neizskatās, ka mūsu karogi būtu manāmi vairākumā. Var jau būt, ka latviešiem nav raksturīgs izpušķot savu mašīnu, bet tas nemazina jautājumu- kāpēc dzīvojot vienā valstī, tā gribās turēties pie otras valsts karogkāta?

Pēdējā laikā pamanu arī diezgan daudz cilvēku apkārt staigājam ar PSRS/Krievijas simboliem aptaisītiem– te kādam Krievijas treniņtērps (uz muguras ar lieliem burtiem ROSSIJA), te kādam jaka vai maika ar uzrakstu CCCP. Man jau likās, ka sentiments pēc padomju dzīves ir saglabājies tikai Krievijā. Izrādās, ka nē- arī pie mums tos laikus tur cieņā. Var jau būt, ka tam visam apakšā ir stilošana, bet, tad atļausiet pakritizēt- tas ir diezgan sūnains stils.

Nedaudz neomulīga sajūta pārņem, kad iedomājos par tiem tūkstošiem cilvēku, kuriem ir vienaldzīga šī valsts, šīs valsts iedzīvotāji un šīs valsts nākotne. Viņi labāk fano par kaimiņvalsts futbola izlasi, kad tā spēlē ar Latvijas izlasi (atceramies nesenā pagātnē spēli Rīgā). Viņiem ir cita valoda. Viņiem ir citi deputāti, par kuriem balsot. Viņiem ir citi karogi pie kā turēties un citi simboli, kurus cienīt. Neomulīgi…